Ar zivīm kā ar bitēm

Neliels ieskats šīs vietas vēsturē. Ap 1927. gadu šajā vietā uz Braslas uzbūvēja HES, ūdens uz turbīnām no uzstādinājuma nāca pa divām koka – ar 1,6 un 2 metru diametru – caurulēm, kuras bija gatavotas no spundētiem dēļiem un ik pa 50 centimetriem savilktas ar dzelzs stīpām. Šeit ražoja elektrību līdz brīdim, kad – tas jau bija Latvijas PSR laikā – padomju zinātnieki pateica: Pietiek ražot, valstī elektrības gana, tāpēc šeit mēs veidosim aklimatizācijas staciju. Braslas HES turbīnas beidza pastāvēt, izņēma ārā ģeneratorus... Uz šejieni sāka vest no PSRS Tālajiem Austrumiem lašveidīgās zivis, piemēram, gorbušas, mēģinot te aklimatizēt, piejaucēt vietējiem apstākļiem. Eksperiments nesanāca, vienīgi uz Braslu atvestais signālvēzis pēc tam izplatījies pa visu Latviju.

1970. gadā šeit sāka strādāt valsts zivjaudzētava, tā turpināja savu darbu arī neatkarīgajā Latvijā, un tikai 2004. gada 8. novembrī tika likvidēts valsts uzņēmums zivju audzētava Brasla. No šīs pieturas turpinām šķetināt zivjaudzētavas Brasla jaunāko laiku vēsturi, te mans gids ir zinātniskā institūta BIOR zivjaudzētavas Kārļi un arī tās nodaļas Brasla vadītājs JĀNIS BALODIS – vīrs labākajos gados, kuram bagāta pieredze gan zivju resursu aizsardzībā, gan arī zivju audzēšanā.

Kā lietas šeit notika pēc 2004. gada 8. novembra?

BIOR šobrīd ir piecas zivjaudzētavas – Tome, Dole, Pelči un Kārļi ar nodaļu Brasla. Piemēram, Brasla, kaut arī nodaļas statusā, ir stipri lielāka nekā Pelči. Joprojām tādā standarta sapratnē Brasla ir valsts zivjaudzētava, tikai tā pārgāja Zivju resursu aģentūras kompetencē, bet pēc aģentūras likvidācijas 2010. gadā, apvienojoties laboratorijai un mūsu audzētavām, izveidojās zinātniskais institūts BIOR.

Zivjaudzētava Kārļi strādā Gaujas baseina lašu populācijas saglabāšanai, ik gadu izlaižot ap 200 tūkstošu lašu smoltus un mazuļus. Te audzē arī taimiņu, strauta foreļu, sīgu, paliju un varavīksnes foreļu mazuļus. Kāda specializācija ir Braslai?

Taimiņi, nedaudz laši, foreles un nēģi.

Kas ir smolts?

Mēs audzējam taimiņu smoltus, un smolts nozīmē, ka no pagājušajā rudenī – oktobrī, bet vairāk novembrī – ņemtajiem ikriem līdz šim brīdim zivis sasniegušas grama vai divu, nu, varbūt kāda arī trīs gramu svaru, bet pēc tam nākamajā gadā taimiņš sasniedz jau 15 vai 20 gramus. Protams, kā kura zivs, jo ar taimiņiem jau tāpat kā ar cilvēkiem – kurš īsāks, kurš garāks, arī sivēni taču aug dažādi... Taimiņa standartam jābūt 15 grami, tad skaitās, ka taimiņš sasniedzis smoltifikāciju – stāvokli, kad zivs fiziski sasniegusi laiku, kad tai jādodas uz jūru. Jo taimiņš un lasis jau ir migrējošas zivis. Šeit, Braslā, taimiņi iziet to bērnudārza stadiju un tad dodas uz jūru, kur pirmajā gadā šī zivs var sasniegt pat kilogramu! Jo tur ūdenim optimāla temperatūra, un fizioloģiski taimiņš var sākt augt ātrāk. Kamēr upē tas aug kā mazulis. Tātad smolts apzīmē to stadiju, kad zivs gatava doties uz jūru un paciest sāļumu.

CEHĀ. Visi zivju baseini lielajā telpā atrodas vieglā pustumsā, lai lieki netraucētu mazuļu augšanas procesu.