Ar spiningu, makšķeri un bļitku

Cik gadus ilgu pats vērtē savu makšķernieka pieredzi? No septiņu gadu vecuma, tie jau 63 gadi.  Kur un ar kādiem rīkiem izvilki savu pirmo zivi? Esmu Valmieras puika. Precīzi pat atceros, ka pirmo zivi izvilku Gaujā. Kādreiz tur, kur tagad Vanšu tilts, bija tāda vieta – Pumpītis, jo tur, Pārgaujas pusē, krastā bija ūdens sūknētava. Augšpus Pumpīša, tagad tur upei pilnīgi citāda konfigurācija, bija tāds sēklītis. Tur bija pilns ar grunduļiem! Lejpus Pumpīša bija dziļa bedre, tur mēs, puikas, gājām peldēties. Bet augšpusē bija sērīte, redzēju, ka tur skraida baigi daudz grunduļu... Kad tētis man iedeva pirmo makšķeri, tā bija no bambusa, vienā gabalā kādus trīs metrus gara, tad viņš piesēja auklu, pludiņu, āķi, visu man tur sataisīja... Manuprāt, es toreiz vēl skolā negāju, kad ar makšķeri pirmoreiz uz Gauju aizgāju. Un tur es izvilku grunduļus. Tur jau nebija vispār nekāda māksla, tētis man mācīja – tad, kad pludiņš vairs pa straumi neslīd, bet aizķeras, tad tik cel ārā! Un grundulis galā. Un tie grunduļi nemaz nebija tik maziņi, tādi resni  bija! Tavas prioritātes: pludiņmakšķere vai spinings? Es principā esmu visu veidu makšķernieks. Pilnīgi visu, izņemot mušiņmakšķerēšanu. Arī to es mācījos, bet sapratu, ka vietu, kur ar mušiņu var ķert, nemaz tik daudz nav. Tas jādara no laivas vai arī vajag brīvu, ērtu upi, kur var iebrist. Daudz mums Latvijā tādu vietu nav. Sapratu, ka ar to ne. Līdz ar to man ir visa veida pludiņmakšķerēšana, arī spiningošana ļoti patīk. Un arī ziemas makšķerēšana man topā, ziemā ļoti patīk. Tomēr no visiem veidiem es laikam pirmajā vietā liktu spiningu.  Copēt labāk patīk vienam vai kompānijā? Es teikšu tā – divatā. Kompānijā ne. Arī tad, kad tagad janvārī sācies lašu trakums, kad jāiet uz upi, vai arī ziemā, kad uz copi iet, man patīk, ka ir divi. Nu, varbūt trīs, bet ne lielā barā. Tāpēc man no emocionālā viedokļa ne sevišķi patīk ar autobusu braukt lielā barā, piemēram, uz Peipusu. Astoņdesmitajos gados daudz uz Peipusu braukājām ar mežrūpnieku autobusu, tur veči pīpē, ierauj... Mājās braucot, kad esi svaigā gaisā padzīvojies un piekusis, atkal sēdi tās trīs stundas tādā pašā garā. Man tas ļoti nepatika. Pati cope jau bija interesanta, patika man braukt uz Peipusu, bet tā braukšana kompānijā ļoti nepatika!

VAI NAV SKAISTA? Imants ar 2019. gada Latvijas čempionāta posmā Alūksnes ezerā noķerto līdaku. Viņa vietējos ūdeņos iegūto trofeju pašā spicē starp zaļsvārcēm ir devītniece no Burtnieka un astotniece no Sedas purva dīķiem, taču copes mačos ieskaitei arī šī būs labs pienesums. Foto no personiskā arhīva