Ar mūziku pa Valmieru
ANETE MĪLBERGA ir īstena valmieriete, kas bērnību pavadījusi deviņstāvenēs un spēlējoties Gaujas krastos. Jaunā meitene dalās pārdomās par Valmieru un savu ikdienu.
Kāda ir tava ikdiena? Ar ko tu nodarbojies?
Sākšu ar to, ka studēju Vidzemes Augstskolā, programmā «Komunikācija un sabiedriskās attiecības». ViA Studentu apvienībā esmu komunikācijas virziena vadītāja. Savukārt otrdienu un piektdienu vakaros atrodos Valmieras kultūras centra pūtēju orķestra «Signāls» mēģinājumos. Muzicēju kopā ar dažāda vecuma cilvēkiem, kuri izdomājuši, ka viņi vēlas atpūsties šādā veidā. Savas gaitas orķestrī es iesāku «Si bemol», kamēr mācījos mūzikas skolā vijoli. Septītajā klasē sāku mācīties spēlēt trompeti. Skolotāja Justīne un Mārtiņš mūs pieskatīja, lai iemācāmies pēc iespējas vairāk un labāk. Tad vienu dienu gribējās paskatīties, kas notiek orķestrī. Un tā viss sākas. Diriģents Mārtiņš teica, ka nekāda skatīšanās nenotiks. Nosēdināja un lika spēlēt kopā ar pārējiem. Prieks, ka to izdarīju, un nu jau sešus gadus spēlēju orķestrī. Šobrīd gatavojos koncertiem jūnijā, mācos un atpūšos. Drīz arī Dziesmu un deju svētki, kuros piedalīšos.
Ar kuru Valmieras rajonu tu saisti sevi?
(Nopūšas) Noteikti ar to Gaujas krastu, kur atrodas deviņstāvenes, tur pavadīju bērnību. Tagad dzīve aizvedusi uz Pārgauju, tur ir mājas, mamma un vecmamma.
Cik svarīga tev ir ģimene?
Mana ģimene nav liela, ir priekšrocība, ka varam pie visiem aizbraukt, pasēdēt un parunāt. Tagad laika ir palicis mazāk, nesanāk satikties tik bieži. Kādreiz tikāmies katru nedēļas nogali un taisījām piknikus, pasēdējām vai padarījām kaut ko kopā. Man ir tāda sajūta, ka mana ģimene ir pilnīga un nav jāmeklē kāds no ārpuses.
ANETE MĪLBERGA pieneņpūkās. Foto no privātā arhīva