Anonīms cilvēkstāsts
Katrs aicinājums uz pasākumu tagad beidzas ar brīdinājumu, ka notikumā «var tikt filmēts un fotografēts», katra otrā preses relīze aptver nevis konkrētus cilvēkus un vietas, bet bieži vien ir minēta vien norāde par reģionu.
Visbiežāk tiek izplatītas labas vai sliktas ziņas «par kādu ģimeni», par «kādu bērnu Vidzemē». Daudzas pašvaldību avīzes jau aizmirsušas jauko tradīciju sveikt konkrētajā mēnesī dzimušos bērnus un viņu ģimenes un izteikt līdzjūtību par tiem, kas devušies aizsaulē. Nupat Sēļu bibliotēkā runājām, ka vajadzētu aprunāties ar čaklākajiem lasītājiem, kundzēm, kas izlasījušas visus grāmatu plauktus, un tiem, kas izmanto internetu, lai meklētu atbildes uz krustvārdu mīklās uzdotajiem jautājumiem, un kaut kur paskanēja iestarpinājums par klientu datu aizsardzību...
Cilvēki visu šo burkšķi ap personu datiem ir bezgala pārpratuši. Labāk nepateikt vārdus, uzvārdus, e-pastus, telefonus, bet tajā pašā laikā šie dati jau sen un ļoti vieglprātīgi ir nonākuši bezkontakta norēķinu sistēmās. Daudz vairāk ziņu par katru no mums jau dzīvo elektroniskajā vidē, nekā spējam paturēt galvā, bet datu aizsardzības bubulis joprojām ir augstu godā celts.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv