Aktīvie seniori iesaistās

Starp senioriem dzimumdalījums ir krasi atšķirīgs – tikai trešdaļa senioru no 65 gadiem ir vīrieši (33,3%), bet divas trešdaļas – sievietes (66,7%). No Eiropas Savienības dalībvalstīm Baltijas valstīs ir vislielākā dzimumu disproporcija senioru vidū. Nesēžam sabiedrībai uz kakla

Aktīvākie seniori lielākās un mazākās pašvaldībās ir apvienojušies biedrībās un dažādās organizācijās, no kurām lielākā ir Latvijas Pensionāru federācija, kas dibināta, lai aizstāvētu visu pensionāru tiesības un sociālās intereses. Pašvaldības visādā veidā atbalsta senioru biedrības un seniorus kā ļoti nozīmīgu sabiedrības daļu.

Naukšēnu apvienībā senioru biedrībā «Sarma» ir vairāk nekā 100 biedru. «Mēs neskatāmies, kurš oficiāli ir biedrs un kurš nav,» saka biedrības vadītāja Ingrīda Eglīte. «Mēģinām apvienot visus pensionārus. Ja viņš vēlas, var iestāties mūsu biedrībā, ja nevēlas, nav spiesta lieta. Galvenais un svarīgākais, manuprāt, ir tas, ka mēs sabiedrībai nesēžam uz kakla. Paši veidojam savu dzīvi, savas aktivitātes, cits citu atbalstām, uzmanām, kuram klājas grūtāk. Svarīgi, ka cits citu redzam, lai mēs nepazustu, jo šis laiks ir tāds, ka, ja cilvēks nav sabiedrības uzmanības centrā, viņš pazūd. Mēģinām aptvert Naukšēnus un apkārtni, lai senioriem nebūtu depresijas, lai viņi nejustos vientuļi. Es domāju, ka tas patiesībā ir būtisks un liels darbs. Esam aktīvi – mums ir savs deju kolektīvs, vingrošana un notikumiem pilna dzīve. Mēs rūpējamies par senioru fizisko veselību.

Kamēr bija pašiem savs novads, lai arī maziņš, mēs ļoti labi tikām galā arī bez milzīga finansiāla atbalsta. Tā pa īstam tikai tagad sākam aptvert, kā būs jāstrādā lielajā novadā. Kā agrāk, tā arī turpmāk iesniegsim projektus gan Valmieras novada fondam, gan arī pašvaldībai. Piemēram, pagājušajā gadā atbalstu guva projekts par rokdarbiem, kā atjaunot savu veco apģērbu, liet sveces, kā ar krāsām izrotāt traukus, u.c. nodarbēm. Ar pašvaldības atbalstu devāmies ekskursijā pa Valmieras novadu, tādējādi atbalstot vietējos ražotājus. Kovida laikā bijām iesēdējušies, bet nu jau atkal esam sasparojušies, rakstījām nelielu projektu, lai tiktos ar draugiem, ar «Rūjienas Ievām». Pavasarī būs skaists kopīgs pasākums ar dziedāšanu un rotaļām.

Turpinām mūsu tradīciju – atcerēties un sveikt cilvēkus apaļās jubilejās, nevis tikai ļoti lielos gados, bet sākot no 70 gadiem. Aizbraucam, apraugām, kā klājas. Neviens par to nav apvainojies, visiem patīk, jo mēs gadiem ilgi esam tā ieraduši. Ja mēs neapmeklētu, tad visiem tas droši vien šķistu dīvaini.

«Sarmas» darbību uztur arī biedru naudas un sponsori. Pagājušais gads bija pirmais, kad lūdzām finansiālu atbalstu Valmieras novada pašvaldībai. Teikt, ka atbalstu nesaņēmām, būtu grēks, tomēr jāatzīst, ka kādreiz sava pašvaldība bija dāsnāka. Mēs iesniedzām pieteikumu, kādi ir mūsu gada plāni, un tie vienmēr tika atbalstīti. Es jau saprotu, ka apvienojušies turīgāki un mazāk turīgi novadi, un tagad atbalsts jāizlīdzina visiem vienlīdzīgi. Bet sūdzēties arī tagad nevar, līdz šim esam veiksmīgi tikuši ar visu galā.»

Piedalāmies visur, kur tikai var!

Senioru biedrībai «Rūjienas Ievas» pavasarī apritēs 25 gadi. No neliela dāmu klubiņa biedrība izvērtusies par aktīvu organizāciju. Tajā ir 25 biedri vecumā no 70 līdz 90 gadiem.

«Rūjienas kultūras namā laiku pa laikam notiek sarīkojumi senioriem no plašas apkārtnes,» stāsta biedrības vadītāja Vija Ķauķe. «Cits par citu rūpējamies, uzpasējam, skatāmies, lai nesaslimst. Katru nedēļu mūsu telpās ir iespēja izmērīt asinsspiedienu, skatāmies skābekļa līmeni asinīs, uzmanām veselību sev un pārējiem. Kuplinām kultūras pasākumus, dejojam deju kopā «Dzīga» un dziedam ansamblī. Reizi nedēļā sanākam, sveicam jubilārus un tiekamies ar uzaicinātu viesi. Pagājušajā gadā izbraucām ciemos pie Ipiķu senioriem. Aktīvi piedalāmies visur, kur tikai var! Esam iesaistījušies Valmieras novada fonda projektos. Pagājušajā gadā, piemēram, par projekta «Sanāciet pagalmā» līdzekļiem Rūjienas tautskolai tika galds un sols visu kopīgai lietošanai.»

Viena no biedrības Ievām, Inta Krūmiņa, kura agrāk arī aktīvi informēja sabiedrību par Ievu aktivitātēm, jautāta par «Rūjienas Ievu» devumu sabiedrībai, saka: «Tie ir priekšnesumi, ko sniedzam. Ne tikai Rūjienā, bet visur, kur mūs aicina, un reklamējam Rūjienu, kad braucam ciemos pie Latvijas pensionāriem. Mums ieguvumu ir daudz, bet arī mēs cenšamies dot pretī – sakopjam tautskolas apkārtni un Lielajās talkās – Ternejas parku. Mēs nečīkstam, cik dzīve ir slikta, dzīvojam ar optimismu, ar gaišu skatu uz dzīvi. Varam līdzcilvēkus uzmundrināt un morāli palīdzēt. No kopā dziedāšanas un dejošanas tu jūties labāk. Ir jau kaites, protams, bet tāda optimistiska noskaņa daudz dod. Mēs esam kustīgākas un lustīgākas un kaut kā mierīgāk uztveram dzīvi. Mājās sēžot, var nemanot piezagties sajūta, ka nevienam neesi vajadzīgs. Bērni, mazbērni savā dzīvē, un tu ne pie kā neesi vairs piesaistīts. Tad var iekrist depresijā, bet, ja tev ir aktīva sabiedriskā dzīve, aizpildītas dienas, tad ne tikai pašam, bet arī bērniem prieks, ka tev ir sava aizraušanās un laiks saturīgi aizpildīts.»

Turamies pie dzīvesprieka

Valmieras senioru biedrībā «Atvasara» ir ap 160 biedriem. «Atvasara» ir arī Latvijas Pensionāru federācijas biedre.

«Mūsu biedrībā ir pavisam 12 dažāda veida aktivitātes, ko varam piedāvāt saviem biedriem,» saka biedrības vadītāja Ināra Allika, «lai nemetas demence, lai nav jāsēž mājās un jārunājas ar kaķi. Ir dejošana, dziedāšana, ir šlāgergrupa, nūjošana divreiz nedēļā un vingrošana, pat trīs grupas, jo tā ir ļoti pieprasīta tāpat kā nūjošana. Spēlējam novusu, zolīti, ir šaha pulciņš. Ir rokdarbu pulciņš. Ukrainai aizsūtījām mūsu adītās zeķes, rokdarbnieces sūtīja savus darbus arī individuāli. Mums ir dizaina pulciņš, ko vada mākslas skolas bijusī pasniedzēja. Žēl, ka mums nav šujmašīnas, tad varētu arī tādas lietas darīt. Kopumā mēs turamies pie dzīvesprieka. Pats galvenais ir šī komunikācija. Svarīgi ir radīt cilvēkiem prieku. Vasarā bijām piecās ekskursijās, organizējām tās tikai pa Latviju, jo visiem gribas gulēt savā gultiņā, tāpēc tālāk par vienas dienas ekskursiju nebraucam. Pagājušajā gadā domes izsludinātajā konkursā senioru aktivitātēm guvām atbalstu, un tagad mums katru mēnesi notiek nodarbības, kas ir ļoti plaši apmeklētas. Tagad pēdējā bija tikšanās ar tūrisma entuziasti Ritu Viļumsoni – bija domāta pusotru stundu ilga, bet pagāja veselas trīs stundas un tik aizraujoši, ka neviens negribēja iet prom.

Notiek lielie pensionāru pasākumi Kultūras centrā, un arī viena ekskursija ar lielo autobusu gadā ir domes apmaksāta, par to liels paldies. Pārējo sametam paši. Ļoti patīkams moments ir tas, ka svinam kopā vārda un dzimšanas dienas, dažādus pasākumus, un tas ir ļoti vajadzīgi cilvēku socializācijai. Būt kopā, parunāt, padziedāt! Ir jauki skatīties uz cilvēkiem, kad viņiem ir paticis. Tā strādāsim arī turpmāk.

Ir iecere ar Valmieras Kultūras centra atbalstu organizēt visam novadam kopīgu senioru pašdarbnieku vakaru. Visi to uzņem ar prieku. Es ceru, ka tas izdosies.»

Zemo pensiju dēļ jāturpina darba gaitas

Jāteic, ka senioru biedrībās iesaistās tie pensionāri, kuri pārtraukuši darba gaitas. Iedzīvotāju mūža ilguma palielināšanās, aktīvā novecošanās un arī zemās pensijas liek daudziem senioriem izvēlēties turpināt darba gaitas arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas. 2020. gadā 40,8 tūkstoši iedzīvotāju vecumā 65–74 gadi bija nodarbināti, kas veido 4,6% no visiem nodarbinātajiem. Daudz vecākā gadagājuma iedzīvotāju ir starp skolotājiem un pasniedzējiem. 2020. gadā 7,6% no visiem skolotājiem un 15,2% augstskolu akadēmiskā personāla bija vecumā 65 gadi un vairāk. Starp skolotājiem šajā vecumā ceturtā daļa (24,7%) ir vīrieši un trīs ceturtdaļas (75,3%) – sievietes. Lielākā daļa senioru no zinātniskā personāla (81,4%) bija nodarbināti augstākās izglītības sektorā.

Iedzīvotāju novecošanās un ar to saistīto valsts izdevumu pieaugums ir būtisks izaicinājums visām ES dalībvalstīm, tai skaitā Latvijai. Lai mazinātu nākotnē sagaidāmos riskus saistībā ar iedzīvotāju novecošanos, pensionēšanās vecums Latvijā pakāpeniski tiek paaugstināts līdz 65 gadiem.

2020. gadā vidējā pensija Latvijā bija 367,05 eiro (neiekļaujot 3. pensijas līmeni), kas ir tikai 43,6% no vidējās darba samaksas valstī. Vīrieši saņem par 11–12% lielāku pensiju nekā sievietes. 2020. gadā 43,7% senioru bija pakļauti nabadzības riskam vai sociālajai atstumtībai.

Rakstā izmantoti dati no Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes informatīvā apskata (2021) «Seniori Latvijā».

RŪJIENAS IEVAS uzkopj tautskolas apkārtni.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022