Zivju diena
Temats šoreiz nebūs veltīts savulaik izteikti zivīgajām ceturtdienām ēdnīcās, drīzāk gribu padalīties emocijās par aizvadītajā svētdienā Vaidavā un Valmierā piedzīvoto. Tēma, protams, veca kā šī pasaule – par mēsliem, kurus atstājam aiz sevis sabiedriskās vietās. It kā neviļus, taču reizēm pat speciāli.
Nu jau vairākus gadus mani vilina ne tikai cope vaļējos ūdeņos, bet arī izteikti ziemīga pabūšana svaigā gaisā uz ledus – bļitkošana. Tā kā mīlu zināmu komfortu, tad mani nevilina celšanās nakts melnumā, lai dotos uz Peipusu vai vēl kādu tālāku vietu, brīvdienas rītā – arī svētdien tā bija – bez steigas sapošos, nopērku motiļus un braucu tepat uz Vaidavas ezeru. Vispirms jau atpūsties. Protams, kādu nopietnāku zivtiņu mājās pārvest būtu patīkami, taču pats galvenais – pabūt svaigā gaisā un nedaudz pavingrot ar ledus urbi. Šajā ziņā ideāla vieta, manuprāt, ir Vaidavas ezera peldētavas apkārtne: i auto var atstāt stāvvietā pārsimt metrus no ezermalas, i turpat – ap Strīķupes muti – ir, manuprāt, pavisam labas lomu vietas. Ledus pārdesmit centimetru biezs, lieta pavisam droša.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv