Skrējiensoļojums Rīga – Valmiera labdarībai

107 kilometru ultramaratons  Rīga – Valmiera notiks 28. martā, pieteikšanās tam sākās 28. decembrī. Pirmo reizi Latvijas vēsturē noteikts dalībnieku skaita ierobežojums, un visas 107 vietas tika aizpildītas nedēļas laikā, par to liecina sportlat.lv pieejamā informācija. Piesakoties sacensībām, katrs dalībnieks ziedoja vienu eiro sešus gadus vecās Undīnes Ozoliņas ārstēšanai.

Valmieras tirgus kāpostu karalis

- 5.Februāris, 2015
Viesis
Laikrakstā

Viņš dzied korī, vingro, peld, dejo, pārdod garšīgus skābētus kāpostus — tā valmierieti JĀNI POLI reklamē paziņas un pasaka priekšā arī to, ka pirms pāris nedēļām spriganais vīrs nosvinējis savu 85. dzimšanas dienu.

Dialogs ir, saprašanās nav

- 5.Februāris, 2015
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Īsi pirms pilnmēness palaikam esam tādi nervozāki, vairāk uzvilkti nekā parasti. Varbūt arī tas mazliet ietekmēja sapulci Mūrmuižā — pēdējo sabiedriskās apspriešanas posmu par administratīvo teritoriju grozīšanu starp Beverīnas novadu un Valmieru. (Kā zināms, runa ir par iespējamo Vidzemes industriālā parka tapšanu pašreizējā novada teritorijā, blakus jau esošajai pilsētas industriālajai zonai.  Lai to izveidotu, idejas virzītāji — Valmieras pašvaldība — rosina mainīt robežas, iekļaujot pilsētas teritorijā 118 hektārus valsts meža zemes, kas atrodas Kauguru pagastā.) Tomēr no pieklājības rāmjiem ne kaugurieši, ne pilsētnieki neizgāja un arī netīkamās lietas centās pateikt daudzmaz korekti, jo abas puses pēdējai sarunai bija gatavojušās ne pa jokam. Tāpēc arī dialogs izveidojās, tikai līdz savstarpējai sapratnei laikam gan vēl kāds gabals ejams. Taču laika maz: jau nākampirmdien novada domes sēdē jānonāk līdz lēmumam.

Aina Poiša dos padomus

- 5.Februāris, 2015
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Februārī un martā turnejā pa Latviju dosies aizraujoša komēdija «Padomi precētiem pāriem», kas Rīgā teātrī «Austrumu robeža» 2014. gadā nospēlēta 55 reizes, kļūstot par gada spēlētāko izrādi Latvijā un turpina slavas laurus plūkt arī šogad. Iestudējuma režisore Dita Balčus izrādē apvienojusi divas tēmas — laulības krīzi un televīzijas glorificēto spēku, bet Kārlis Anitens radījis skatuves versiju speciāli turnejai, vēl vairāk paverot televīzijas aizkulises.

Valmierai atkal sagrāve Tamperē

- 5.Februāris, 2015
Sports
Laikrakstā

Būsim reāli, arī šosezon BBL čempionāts mūsu basketbolistiem finišēs jau pirmajā play off kārtā. Pērn tas bija pārsteigums, jo pirmajā mačā savā laukumā Valmiera bija iekrājusi lielu punktu pārsvaru, ko atbildes mačā izsēja jau pirmajā puslaikā, turpretī šogad viss būs tikai loģiski. Pēc pagalam nevarīgi nospēlētas pirmās sērijas spēles Tamperē, zaudējot ar 34 punktu starpību, uzvara ar 35 punktu pārsvaru savā laukumā VOC jau būtu astotais pasaules brīnums...

Daudzcīņnieku panākumi Baltijā un Latvijā

- 5.Februāris, 2015
Sports
Laikrakstā

Kuldīgā janvārī notika tradicionālā Baltijas valstu (Latvija - Lietuva - Igaunija) mačsacīkste vieglatlētikas daudzcīņās U18 un U20 grupās. Katru valsti sacensībās pārstāvēja 16 sportisti — astoņi U18 un astoņi U20 grupā. Izlasē plaši bija pārstāvēta Valmieras Bērnu sporta skola. Kuldīgā uz starta izgāja pieci valmierieši. Latvijas izlases sportisti četrreiz tika aicināti uz goda pjedestāla, un priecē, ka trīs reizes tie bija Valmieras BSS audzēkņi. Gribētos piebilst, ka mūsu jaunie daudzcīņnieki šajās sacensībās bija izlases līderi.

Trīsvienība: Dievs, ūdens, ronis

- 5.Februāris, 2015
Dzīvesstils
Laikrakstā

Par Valmieras roņu peldēm visa gada garumā vispirms padzirdēju no vienpadsmitgadīgās Emīlijas, kas peldes āliņģī iecienījusi jau otro gadu. Painteresējoties vairāk, uzzināju, ka par Valmieras roņu mammu daudzi mīļi sauc Sv. Sīmaņa draudzes mācītāja kundzi Lāsmu Olsoni. Viņa pati jau astoto gadu esot ronis. Pašlaik roņu kompānijā esot iesaistījušies ap divdesmit Sv. Sīmaņa draudzes locekļu, galvenokārt no draudzes liturģiskā kora, kuru vada Lāsma Olsone.

Vai skanēs vēl bez fonogrammas?

- 4.Februāris, 2015
Viedokļi
Laikrakstā

Par 2018. gada Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem pagaidām zināms vien tas, ka tie aizritēs valsts simtgades noskaņās, ko dalībnieki un apmeklētāji varēs izbaudīt no sirds, jo nākamā diena ar likuma spēku noteikta par oficiālu brīvdienu, un ka Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2018. gadam apņēmusies sakārtot Daugavas stadionu, kurā notiek Deju svētku lielkoncerti. Dīvainā kārtā Dziesmu svētki netika pieminēti arī kultūras ministres Daces Melbārdes tikšanās reizē Ministru kabinetā ar reģionālo mediju pārstāvjiem, lai gan ministres prezentācija bija veltīta tieši valsts simtgadei un ar to saistītajām norisēm. Nav gan pirmā reize, kad ministrijā uzskata, ka ar svētku kustību joprojām viss ir labākajā kārtībā, jo tā taču kopš 2008. gada — tiesa, kopā ar analogām igauņu un lietuviešu tautu tradīcijām —  iekļauta UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, tātad unikāla un līdz ar to nemirstīga.