Pa ceļam uz orķestru skati Ogrē un no tās, laiku īsinot, atmiņā cilājām senus un ne tik senus notikumus, atceroties arī estrādes un vokāli instrumentālo ansambļu tarifikācijas skates, kurās visai nopietna žūrija vērtēja, vai attiecīgā muzikantu brigāde tiesīga uzstāties visas republikas vai sava rajona teritorijā, vai tikai vietējā kluba apmeklētājiem. Gadījās, ka spriedums bija bargs un nepielūdzams — vēl gadiņu jāpaslīpē meistarība mēģinājumos. Protams, paši dalībnieki bieži vien par savu instrumenta spēles māku un dziedāšanu bija krietni augstākās domās nekā vērtētāji, taču neatceros, kad kāds būtu centies vēlreiz pierādīt savu varēšanu iegūt augstāku kategoriju citai — taisnīgākai — žūrijai kaimiņu rajona skatēs.

Savulaik jau Liesmā rakstīju par Ēveles pamatskolas pirmsskolas grupiņas māmiņu skoliņu, ko jau vairākus gadus vada šī kompaktā bērnudārziņa — štatā vien 20 bērneļi, tiesa, daudzi ilgstoši slimo pa māju — vadītāja Aina Skrastiņa. Vairākas reizes gadā pusdienlaikā, kamēr mazuļi saldā diendusā iegrimuši, mammas sanāk, sabrauc kopā uz interesantām nodarbībām, kas satura ziņā neatkārtojas — katru reizi Ainas kundze izdomā ko jaunu, ģimenē ar bērniem ikdienā noderīgu.

Lai audzēkņiem varētu izstāstīt profesiju plusus un arī darba cieto garozu, pavasara brīvdienās skolotāji izzināja, ko dara loģistikas speciālisti, kā strādā mediķi.

Statistika liecina, ka 2014./2015. pārraudzības gadā pārraudzības ganāmpulkos vidējais izslaukums ir pārsniedzis 7000 kg atzīmi un tas ir 7078 kg no govs. Latvijas novadu ražīgāko ganāmpulku sarakstā joprojām stabili turas arī SIA «Zemturi ZS», kurā 2014./2015. pārraudzības gadā 180 slaucamās govis vidēji deva 9066 kg piena. Kā ieilgušajā piena krīzē saimniecībai tomēr izdodas noturēties piena lopkopībā? To vaicājām SIA «Zemturi ZS» jaunajam saimniekam KĀRLIM VIŠŅEVSKIM.

Skolēnu pavasara brīvdienās Valmieras sākumskolā sesto reizi notika Latvijā lielākais izglītības līderu forums «Iespēju tilts».

19. martā Vaidavas kultūras un amatniecības centrā notika Kocēnu novada uzņēmēju godināšanas pasākums, kura laikā novada dome dažādās nominācijās sveica novada uzņēmējus, zemniekus, tūrisma uzņēmējus, amatniekus un mājražotājus par ieguldījumu novada ekonomikas stiprināšanā un attīstības veicināšanā, kā arī novērtējot uzņēmēju aktīvo darbību, mērķtiecību un ieceru īstenošanu. Kocēnu novada uzņēmēju godināšana notiek jau piekto gadu.

Viņnedēļ noslēgusies Latvijas Būvnieku asociācijas, Latvijas Būvinženieru savienības, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības un 13 būvniecības nozares profesionālo nevalstisko organizāciju organizētā valsts mēroga skate «Gada labākā būve Latvijā 2015». Prominenta žūrija, kuras sastāvā ir būvniecības nozares profesionālo nevalstisko organizāciju izvirzīti 39 profesionāļi, pēc skates trīs kārtām — iesniegto dokumentu skrupulozas izpētes, objektu novērtēšanas dabā un finālistu prezentācijām — ir nosaukuši 2015. gada labākās būves Latvijā.

Gunita Mežule kopā ar dēliem Kristapu un Dāvi pavasari sagaida Kauguru pagasta «Dziļstrautos». Pēc vairāk nekā astoņiem Īrijā nodzīvotiem gadiem ģimene atgriezusies mājās.

Vēl gan nav zināmas visas detaļas par iepriekšējā nedēļā Briselē notikušo samitu, kurā Eiropas Savienības valstu līderi ir panākuši vienošanos ar Turciju, lai tā ES palīdz risināt bēgļu krīzi. Nav arī ziņu, vai šo pasākumu  ievadīja Eiropas Savienības himna, Bēthovena komponētā «Oda priekam». To gan nu bieži atskaņo bez Fridriha Šillera vārdiem, jo laikā, kad daudzas ES valstis burtiski «kratās vaļā» no bēgļiem — kara nelaimēs ierautiem cilvēkiem, nav godīgi dziedāt: «Visi ļaudis brāļi būs.../ Visiem labiem, visiem ļauniem/ Rozēm kaisīts prieka ceļš.../ Cietu gribu lielās bēdās,/ Palīdzību cietējiem,/ Zvēresti lai mūžam spēkā,/ Taisnīgums pret visiem viens!»

Tāda nu ir mūsu politiķu daba — nemainīties. Sevišķi spilgts apliecinājums tam ir aktīvā darbošanās izglītības reformas ieviešanā. Mainās ministri, solījumi dzīvi, bet vezums nekust ne no vietas. Kārtējais ministrs nāk ar savu uzstādījumu, piemēram, vispirms izskan paziņojums, ka reformas sakarā tiks likvidēts konkrēts skaits mazo skolu un daudzi skolotāji, visdrīzāk tie, kam tuvojas pensijas vecums, zaudēs darbu. Protams, ir satraukums. Pēc maza brītiņa jauna ziņa — atgriešanās pie izdienas pensijām. Kam bija vajadzīga jauna spriedze, vai tad nebija zināms, ka top lēmums par izdienas pensijām?