Vilna — Latvijas bagātība
— Dziju vērpju uz ratiņa, un man tā ir vesela meditācija. Ja ziemā neesmu piesēdusies pie ratiņa, tad jūtos kā neizgulējusies. Pati arī ko uzadu, — stāsta Naukšēnu novada «Jaunpeitēnu» saimniece DAIGA KĻAVIŅA. — Sēžot vienlaikus var arī sarunāties ar tuvākajiem, un tas silda dvēseli. Mani nesaista sarunas, sarakstoties internetā. Tagad daudzi nopērk ratiņu par lielu naudu un to uzskata par antikvariātu...
Aitkopībā esmu nostrādājusi apmēram astoņus gadus un šo to esmu jau apguvusi. Vilnu rūpīgi izmazgāju un vedu Mirdzai uz Ķoņu dzirnavām. Vedu pārstrādāt jaunu aitu vilnu, kas nocirptas pirmajā pusgadā. Vilnas ataugums ir ap 10 cm, un tai nav šķeltu galu, tā mazāk pūkojas un ir daudz tīrāka. Reiz kāds igaunis iebrauca pie manis sētā un jautāja, kāpēc es balinot aitu vilnu. Jaunam dzīvniekam vienkārši ir skaista, balta, tīra vilna. Man saimniecībā bija pelēkās un melnās aitas, bet, tā kā šķirnes saimniecībā tas nav iespējams, atdevu tās citai saimniecībai, bet vilnu paņemu atpakaļ.
DAIGA KĻAVIŅA: «Es gribētu, lai Naukšēnos būtu kāds stends ar lauku produktiem, no kuriem varētu pagatavot vakariņas saviem tuvajiem. Tagad sanāk braukāt pa mājām un jautāt.»
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv