Vienotai latviešu luterāņu dziesmu grāmatai – 100
2022. gadā luterāņi mūsu valstī atzīmēja vairākas nozīmīgas jubilejas: 500 gadus, kopš luteriskā Reformācija sāka nostiprināties tagadējā Latvijas teritorijā, kā arī apritēja 100 gadu Latvijas evanģēliski luteriskajai Baznīcai (LELB).
Par simtgades atskaites punktu pieņemts 1922. gada 16. jūlijs, kad par pirmajiem LELB bīskapiem iesvētīja latviešu draudžu bīskapu Kārli Irbi un vācu draudžu bīskapu Pēteri Pelhauu (Poelhau). Šogad 100 gadu aprit arī vienotai visu Latvijas latviešu luterāņu dziesmu grāmatai. Tās ilgajā tapšanas ceļā darbojušies arī vairāki novadnieki no Valmieras un apkārtnes.
Livonija bija viena no zemēm, kur 16. gadsimta sākumā visstraujāk izplatījās Reformācija. To personīgi veicināja gan pats Mārtiņš Luters (Luther), gan viņa tuvākie draugi un domubiedri, uzturot sakarus ar livoniešiem. Livonijas pilsētnieki un augstāko aprindu pārstāvji luterisma jeb luterānisma nostiprināšanas laikā varēja izmantot Reformācijas dzimtenē tapušos avotus vācu valodā, bet vietējiem iedzīvotājiem, ko dēvēja par nevāciem (undeutsche), tādi bija jārada. Ņemot vērā, ka kristietībā, it sevišķi luterismā, ļoti nozīmīga kulta sastāvdaļa bija draudzes kopīga dziedāšana, Reformācijas tēvi, pašu Luteru ieskaitot, ļoti lielu vērību veltīja baznīcas dziesmu sacerēšanai. Šie teksti bija arī jātulko vietējo tautu valodās. Līdztekus citiem luterisma kulta vajadzībām radītajiem tekstiem latviešu valodā arī 16. gadsimta baznīcas dziesmas kļuva par pirmajiem latviešu rakstu valodas paraugiem. Laika gaitā 16. un 17. gadsimta baznīcas dziesmām pievērsušies ne tikai teologi, dziesmu tulkošanas un sacerēšanas praktisko vajadzību vadīti, bet arī filologi, literatūras un grāmatniecības vēsturnieki.
Mācītājs un dzejnieks Jānis Neilands.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv