Viedokļu krustpunktos — arodizglītības problēmas

AR KOPĪGU MĒRĶI. Diskusijā dažādu jomu pārstāvji ar dažādiem viedokļiem, taču ar vienu galamērķi — lai profesionālās izglītības sistēma par dārgu naudu nestrādātu tukšgaitā, vien ķeksīša pēc.

Bet bieži vien jēdzīgs rezultāts pat ar šo lielo naudu netiek sasniegts. Par to viņnedēļ Valmieras domē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģionālās nodaļas rīkotajā diskusijā runāja un risinājumus meklēja gan reģiona pašvaldību, gan uzņēmēju, profesionāli tehnisko skolu, gan Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvji.Savos pirmsākumos Latvijā (tolaik vēl PSRS sastāvā) profesionālā izglītība jeb arodskolas un tehnikumi tika strikti pakārtoti konkrētu uzņēmumu vajadzībām. Ja paskatāmies apkārt Vidzemē, — piemēram, Valmierā viena arodskola ar atbilstošām vajadzībām un tām pakārtotu apmācību programmu bija Valmieras stikla šķiedras rūpnīcai, savukārt otra gādāja par kadriem piena un gaļas kombinātiem. Līdzīga situācija bija kaimiņos Cēsīs, kur pilsētas arodskola galvenokārt nodrošināja Vissavienības mēroga uzņēmumu auto remonta rūpnīcu ar metālistiem, kā arī sagatavoja laba līmeņa mēbeļu galdniekus ne tikai pašu pilsētas sadzīves pakalpojumu kombināta vajadzībām. Plus tepat kaimiņos bija gan Priekuļu, gan Smiltenes tehnikumi ar izteiktu lauksaimniecības specialitāšu dominanci, tajā pašā nišā strādāja arī Jāņmuižas lauku profesionāli tehniskā vidusskola. Visas šīs profesionālās mācību iestādes bija prestižas, ar konkursu uzņemšanā, savukārt, piemēram, Priekuļu tehnikumu beigušie automehāniķi darba tirgū kotējās jo augstu. Lielākoties tolaik tika pildītas konkrētu resoru intereses, taču šāda sistēma strādāja gana efektīvi. Nevar noliegt, ka arī tolaik arodskolām nedaudz nācās veikt sociālo funkciju, taču ne tik lielā mērā, kā tas ir patlaban. Šodienas situācija ģeogrāfijas ziņā tuvākajā apkārtnē ir apmēram tāda pati. Diemžēl no aprites — ne bez teritoriālās reformas palīdzības — pazudusi savulaik labā līmenī izveidotā lauku profesiju skola Jāņmuižā, Valmierā divu skolu vietā viens tehnikums. Nenoliedzami, šodien ikviena no profesionālās izglītības mācību iestādēm kļuvusi krietni vien neatkarīgāka savā būtībā, taču tas ir gan spožums, gan savā ziņā posts reizē... Atšķirtība no konkrētiem resoriem, formāli esot vien Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā, novedusi pie situācijas, kad tīri savtīgu mērķu labad valstī ir jūtama profesionāli tehnisko skolu pārpilnība, rezultātā pat blakus esošajās skolās tiek mācītas vienas un tās pašas specialitātes, pie tam ne labākajā kvalitātē: visur māca visus un par visu!