Veselības nozarei nepieciešama finansējuma pārdomāta pārdale un reformas
1997. gadā Pasaules Veselības organizācija (PVO) izstrādāja Eiropas valstīm saistošu veselības politikas dokumentu «Veselību visiem 21. gadsimtā». Tajā tika izanalizētas galvenās veselības attīstības tendences Eiropā, nosakot 26 mērķus, kuru īstenošana katras valsts mērogā būtiska, lai nodrošinātu kvalitatīvu veselības aprūpi Eiropas iedzīvotājiem. Šo dokumentu analizēja un papildināja arī Latvijas valdība, lai, balstoties uz tajā minētajiem pamatprincipiem, izveidotu Latvijas nacionālo veselības politiku. Ir pagājuši jau vairāk nekā 20 gadi un, atsaucot atmiņā šīs vadlīnijas, ar nožēlu jāatzīst, ka nekur tālu mēs veselības aprūpē neesam tikuši.
Publiskais finansējums nozarei Latvijā ir otrs zemākais Eiropas Savienībā (ES), turklāt nākamgad veselībai kopumā ieplānots atvēlēt vēl mazāk nekā 2019. gadā – zem 3,8% no iekšszemes kopprodukta, lai gan PVO vairākkārt Latvijai norādījusi, ka 5% ir minimālais slieksnis. Kādēļ veselības aprūpe Latvijā ir tuvu sabrukšanai? Pirmkārt, iemesls ir politiskās gribas neesamība atvēlēt nozarei cienījamu apjomu no kopējā budžeta, otrkārt, pie tā vainojama nepārdomāta un neefektīva jau tā nepietiekamā finansējuma pārdale un izlietojums. Proti, pašreizējais finansējuma sadalījums un nozares politika neļauj valstī nodrošināt efektīvu un uz rezultātu balstītu veselības aprūpi. Jāsakārto un jāstiprina primārā veselības aprūpe Ja pavērtē veselības aprūpes finansējuma pašreizējo sadalījumu, nākas secināt, ka apmēram 30% paredzēti slimnīcu pakalpojumiem. Pēc būtības mūsu veselības aprūpe tiek būvēta tā, lai cīnītos ar sekām, nevis pirmkārt un preventīvi rūpētos par labu nācijas veselību. Vienkārši izsakoties, uzreiz veltām enerģiju un līdzekļus cīņai ar sekām, nevis cēloņiem. Nozarē ir daudzi speciālisti, kas vērsti uz primārās veselības aprūpes nodrošināšanu. Pirmkārt, tie ir ģimenes ārsti, tie ir pediatri, māsas, zobārsti, vecmātes, fizioterapeiti u.c. Ģimenes ārsts ir atslēgas cilvēks, kas ir informēts par pacienta kopējo veselības stāvokli, un, vienkārši sakot, viņam ir jārūpējas par pacienta veselību tā, lai tam nenāktos nonākt slimnīcā. Proti, lai šāda nepieciešamība rastos tikai izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar akūtām situācijām, hronisku slimību saasinājumiem utt. Diemžēl pašlaik situācija nereti ir tāda, ka ģimenes ārsts ir spiests veikt virkni administratīvā darba pienākumu, kļūt drīzāk par dispečeru, nevis pildīt ārstēšanas funkcijas, un bieži tas tiek darīts vien birokrātijas vārdā, nevis pacienta veselības vārdā. Tas saistīts ar pašreizējo veselības politiku, kurā ģimenes ārstam nav piešķirtas pilnvērtīgas tiesības lemt par pacienta veselību.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv