Varbūt jāiet citā virzienā?
Pirms kādiem četriem gadiem bijām aizbraukuši uz vienu no Igaunijas mazajām pilsētiņām, kur satikāmies ar vietējās skolas direktoru. Aizrunājāmies arī par dažādu kontrolējošo iestāžu sūtību. Kolēģis pastāstīja, ka Igaunijā valsts finansē skolēnu ēdināšanu līdz devītajai klasei un iepirkumi pārtikai netiek prasīti, jo: vai tad skola pati nesaprot, ar ko savus lauku bērnus ēdināt?
Kas notiek Latvijā? Domāju, diezin vai galvenā rūpe kontrolējošajām institūcijām ir par bērniem un viņu veselību. Vairāk izskatās, ka pār katru darbinieku saskata aizdomu ēnu, ka viņš noteikti kaut ko ieliks kabatā. Tas diemžēl ir virzošais spēks ierēdniecības mehānismā. Lai neapvainojas ierēdņi, bet tas ir ļoti izjūtams.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv