Vai tiešām viens vienīgais?
Ir daudzas lietas šajā valstī, kuru nākotne vēl zilā miglā tīta. Piemēram, nule publicētā VARAM pirmā vīzija par reģionālo reformu. Tajā noteikti būs vairāk jautājumu par zīmuļa klejojumiem pa Latvijas karti, pievienojot, atvienojot, brutāli noplēšot vai vēl lielmanīgāk pielīmējot novadus, pagastus un pat vērā ņemamas pilsētas, nekā to, kuri par visas šīs shēmas tapšanas loģiku spēs puslīdz loģiski atbildēt... Dzirdēts par astoņiem izvēles kritērijiem, taču vai katrā jaunajā veidojumā tie visi patiešām ņemti vērā? Varbūt viss veidots uz viegli ķezberiskām izjūtām? Nu, apmēram tā, kā tas nule notika ar nu jau pašatlaidušamies abiem jaunajiem Latvijas televīzijas valdes locekļiem...
Toties pavisam skaidra šķiet kāda cita jau drīzumā darāma lieta – Valsts prezidenta vēlēšanas. Kā zināms, pirmoreiz tās notiks atklāti, tāpēc jau neilgi pēc notikušā balsojuma tauta zinās, kurš no 100 deputātiem par ko balsojis. Demokrātijas labais tonis būtu reāla kandidātu konkurences cīņa, kas rezultētos ar izvēli starp vairākiem pretendentiem(ēm), taču vai tā būs? Jo pagaidām visa lietu kārtība, izvēloties valsts pirmo personu, nedaudz velk uz, piemēram, tādu nosacītu demokrātiju kā Azerbaidžāna. Dies pasarg, mūsu esošais prezidents Raimonds Vējonis joprojām pie labas veselības, tāpat neviens arī netaisās viņu, kā Saeimā valdošās koalīcijas jau acīmredzami pirms spēles otrā puslaika (prezidentūras termiņa) diskvalificētu futbolistu, nomainīt ar vienu no viņa dēliem. Līdzīgi savulaik notika Azerbaidžānā, kur Alijevu senioru bez problēmām nomainīja otrs Alijevs – juniors. Vienkārši – šī maiņa bija jau prognozējama.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv