Nav liela māka nomedīt piesietu dzīvnieku
Sākušās kolektīvās medības. Cik veiksmīgas tās varētu būt šogad, jautāju par medību lietām atbildīgajam Ziemeļvidzemes virsmežniecības inženierim JĀNIM ROČĀNAM.
Sākušās kolektīvās medības. Cik veiksmīgas tās varētu būt šogad, jautāju par medību lietām atbildīgajam Ziemeļvidzemes virsmežniecības inženierim JĀNIM ROČĀNAM.
Iespējams, palikt bez virtuālā klātienē TV paša acīm vērota 10. Saeimas pēcvēlēšanu rīta uzvarētāju orģiju un zaudētāju apspiesto šņukstu emocionālā lādiņa žurnālistam nav tas labākais variants, tomēr vilinājums rudenīgi vēso Latviju uz apaļu nedēļu nomainīt pret piecu jūru apskalotās Krētas salas teju trīsdesmit grādiem gaisā un nedaudz mazāk ūdenī ir gana lipīgs. Nepilnas četras stundas Airbaltic balti zaļajā boingā, un Heraklionas lidostā dažs labs no ceļabiedriem jau steidz vējjaku nomainīt pret T-kreklu...
Tūlīt aiz Apes Dienvidigaunijā, Vastse Rosā, pie Vaidavas upes atrodas nams, kura saimnieks Meelis Möttus vienpadsmito gadu savā sētā uzņem viesus, lai stāstītu par Vastse Rosas cilvēkiem, kas Igaunijas okupācijas gados nepakļāvās svešajām varām un palika uzticīgi brīvas Igaunijas idejai.
Sedas purva izstrādes vēsture sākas jau pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, kad 1938. gadā dibināja valsts tirdzniecības un rūpniecības akciju sabiedrību «Kūdra». Sešdesmito gadu sākumā tagadējās Sedas pilsētas vietā pletās mežs, kura vidū bija «Salāniešu» mājas. 1953. gadā reizē ar kūdras fabrikas būvniecību Sedas tīreļa dienvidu malā sāka veidoties ciemats. Kūdras fabrikas celtne bija pasludināta par Vissavienības komjaunatnes triecienceltni, un uz šejieni brauca jaunatne no visas Padomju Savienības. Tas noteica ciemata raksturu un seju, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām. 1954. gadā Sedai piešķīra strādnieku ciemata tiesības, bet 1961. gadā tā ieguva pilsētciemata statusu.
Attēlā:
JOPROJĀM IERINDĀ. Purvā izstrādē izmanto pagājušā gadsimta 50. — 60. gados būvētās dīzeļlokomotīves. Savulaik šeit bijis liels lokomotīvju parks, un daudzi interesenti no bijušās PSRS braucot meklēt detaļas savām lokomotīvēm. Pašlaik lietošanā palikušas piecas lokomotīves, kā arī trīs pasažieru vagoni. Divus izmantojot darbinieku pārvadāšanai, bet viens ir domāts tūristiem.
Īstenojot Valmieras pašvaldības un Eiropas ekonomiskās zonas finansēto projektu «Vecpilsētas ainava pie Gaujas — Valmieras vēsturiskā centra revitalizācija», Gaujas krastā pašlaik tiek būvēta laivu piestātne. Vairākas aktivitātes projekta sakarā sākās jau pagājušajā gadā, bet no būvniecības darbiem tas ir līdz šim lielākais.
Augustā no Burtnieka dzelmes izceltas tikai divas cienīgas līdakas - tā nākas secināt, aplūkojot pieteikumus konkursam Burtnieka lielā zivs 2010. Iespējams, šīs vasaras rekordkarstums patiešām bija nogurdinājis abus - i copmani laivā, i zivi ūdenī...
Par aizgājušo vasaru un aktuālo dabas aizsardzības jomā Ziemeļvidzemē sarunājos ar vecāko valsts vides inspektoru ANDI ZVEJNIEKU, viņa darbības galvenais lauks ir Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorija.
Attēlā: AR GUDRA SAIMNIEKA APZIŅU. Zīmi par īpaši aizsargājamām dabas vērtībām savā teritorijā, klātesot jaunajiem talciniekiem, izvietot palīdz arī Burtnieku pagasta «Atdzelviešu» saimnieks Jānis Grīnbergs (trešais no kreisās).