Esmu ļoti sarūgtināts, ka tikko Ministru kabineta apstiprinātajā likumprojektā par atbalstu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku mazināšanai no atbalsta saņēmēju loka ir izslēgti Latvijas alus ražotāji, tostarp arī mazās alus darītavas.
Es jaunajam Valmieras dižnovadam redzu vairāk priekšrocību, vairāk ieguvumu nekā trūkumu. Tā galvenā tēma atkal ir sadarbībā.
Es negribu no Ekonomikas ministrijas prasīt naudu, man ir divi ieteikumi, kā varētu tikt pie naudas. Pirmais ir par alus nozari. Šobrīd es ar savu komandu nopietni apsveru iespēju Valgā atvērt interneta veikalu alus tirgošanai internetā alus garšu kolekcionāriem visā pasaulē. Lai tur, Igaunijā, maksātu pievienotās vērtības nodokli, lai tur maksātu arī akcīzes nodokli.
Nesen domāju par to – kas varētu būt tā viena lieta, ko es gribētu novēlēt Latvijai? Sev un arī Burtnieku novadam, katram Latvijā dzīvojošajam es gribētu novēlēt vienu vārdiņu, un tas ir TĀLREDZĪBA. Tas īpaši svarīgi šajā populisma laikā, kad mēs dzirdam, ka būs partijas, kas tūliņ visas problēmas atrisinās ar vienu burvju pieskārienu. Domāt tālredzīgi. Mēs zinām, ka ir jāskatās uz priekšu tālākā vektorā, kas ir desmit, divdesmit, trīsdesmit, piecdesmit gadus uz priekšu, un, manuprāt, Latvijas simtgade ir tieši tas brīdis, kad vajag apskatīties un padomāt – kāda ir tā Latviju, kuru mēs aiz sevis atstāsim pēc simt gadiem? Kādu mēs viņu gribam? Vai tādu, ka visa vēsture šeit ir nošķūrēta, vai arī tādu, ka vēsture ir izcelta, saglabāta, sakopta, arī tie vēstures stāsti izstāstīti.