Lēmumiem jābalstās analītikā un izpētē!
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai šis gads noteikti nebūs vienkāršs.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai šis gads noteikti nebūs vienkāršs.
Topošā Ministru kabineta sastāvs ir atbilstošs politiskajai realitātei. Sabiedrība ir šīs trīs partijas iebalsojusi, un, cik es saprotu, vienošanās ir tāda, ka ministru amatos ir Saeimā ievēlētie cilvēki.
Domāju, ka 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti ir adekvāti. Gribas atzīmēt divas lietas: uzņēmēji ir arī Latvijas pilsoņi un lielā mērā patrioti, tāpēc, protams, priecē, ka mūsu sabiedrība nobalsoja par stabilitāti un Rietumu civilizācijas izvēli; vienlaikus tas, ko mēs redzam, ir gaidas un pieprasījums pēc tomēr labākiem rādītājiem ekonomikā un tautsaimniecībā.
Pagaidām valdībā nav gūts atbalsts uzņēmēju aicinājumam ļaut zaļajā režīmā strādāt lielveikaliem arī brīvdienās un svētku dienās.
Mums ir jāizdomā veids, kā faktiski visiem ļaut strādāt, tai pašā laikā izveidojot katras nozares drošības standartu vai protokolu, pie kura šis vīruss neizplatās. Jo tā ir Covid-19 krīze, vīrusa krīze, ekonomikas krīze, cilvēku uzvedības krīze, vispārējās veselības krīze un arī krīze spējā kontrolēt. Jābūt kompleksai pieejai!
Valdības haotiskie un nepārdomātie lēmumi kopumā ir sekas tam, ka lielie valdības partneri un sociālie partneri nav tikuši iesaistīti tādā krīzes vadības ģenerālštābā. Tas ir iemesls! Jau pirms divām nedēļām mums visiem kopā bija tikšanās ar premjeru.
Pašlaik visa situācija ar pieejamajiem pabalstiem jāskata krīzes kontekstā. Kopumā krīze tiek vadīta viduvēji vai pat vāji, jo šis ir jau otrais Covid-19 pandēmijas vilnis.
Pašlaik mūs nodokļu politikas jomā iepriecina tas, ka sarunās ar valdību un koalīcijas partiju sadarbības padomi mums beidzot ir izdevies pārliecināt, ka jāņem vērā konkurētspējas elements. Šobrīd jau ir vienošanās plānot par vienu procentpunktu samazināt darbaspēka nodokļus.
Viena no lietām, kas uzņēmējiem ļoti svarīga, ir stabilitāte un skaidrība. Protams, tajā brīdī, kad veidojas valdība un kad top valdības deklarācija, kas iezīmēs turpmāko ceļu, ir svarīgi zināt, kā uzņēmēji un sabiedrība dzīvos turpmākos četrus gadus, ka valsts virzīsies šādi un kādas būs galvenās aktualitātes. Līdz ar to arī uzņēmēji varēs daudz mērķtiecīgāk investēt un rēķināties ar kaut kādu vektoru.
Savā ziņā tas, kur mēs šodien atrodamies, ir sekas kaut kam citam. Visām jaudīgām valstīm ir ļoti skaidra pozicionēšanās pasaulē. Nav noslēpums, ka man viena no sirdij tuvākajām valstīm ir Singapūra, un, ierakstot Google meklētājā Singapure vision, tur parādās tāds ieraksts: Limited land, unlimited space. Tulkojumā, jo mums daudz kas jātulko valsts valodā, tas būtu Limitēta zeme, nelimitēta telpa (Ierobežota zeme, neierobežota telpa). Tas ir domāšanas veids!
Jautājums par darbaspēka ievešanu Latvijā vairs nav tikai diskusiju vērta problēma, bet tā jau ir iestājusies robežstāvoklī, kad daudziem uzņēmējiem vienkārši fiziski ir kaut kas jādara, bet nav, kur tos darbiniekus ņemt. Protams, nozaru klāsts, kurās trūkst speciālistu, ir diezgan plašs: būvniecība, zivju pārstāde, arī IKT (informācijas un komunikāciju tehnoloģiju) sektors ar savu specifiku... Nupat pabeidzām aptauju Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedru vidū, jautājot tieši, kāda ir šī problēma, un iezīmējot arī kādus potenciālos risinājumus. Jautājām saviem biedriem, vai viņi redz problēmas risinājumu, piemēram, piesaistot ārvalstu studentus, varbūt arī ārvalstu darbaspēku. Un šobrīd lielākais vairums aptaujāto, apmēram 90% mūsu biedru, to patiešām uzskata par problēmu un iestājas par konkrētu risinājumu pieņemšanu.