Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā ir neizbēgama. Jautājums – kādai tai jābūt? Tā būtu tā kopējā gudrība, kā šīs lietas kopā salikt. Mūsu, nekustamo īpašumu darījumu, sfērā ir tā, ka mēs lēmumu sekas izjutīsim vēlāk. Tas ir neizbēgami. Pareizi tas vai nepareizi, ko tagad lemsim, mēs to jutīsim pēc diviem trim gadiem. To, ko mēs esam izdarījuši pirms diviem trim gadiem, mēs izjūtam tagad.
Pašlaik dzīvokļu īres tirgus specifika Valmierā ne ar ko būtiski neatšķiras no iepriekš redzētās situācijas. Es tikai priecātos, ja būtu lielāks dzīvokļu skaits, ja būtu lielāka rotācija. Kāpēc? Tāpēc, ka ir dabiskie cikli. It sevišķi pēc krīzes, kad cilvēki atgriežas atpakaļ, maina darba vietu. Tad viņiem no sākuma ir jānotic tai vietai, tam darbaspēka tirgus piedāvājumam. Ņemot pēc loģikas, parasti nekad pirmajā pusgadā, pat gadā vai pusotrā cilvēki neizvēlēsies dzīvokli pirkt, bet gan izvēlēsies to īrēt. Arī, ja paskatāmies uz sevi no malas, tad, mainot darba vietu, dodoties, piemēram, uz Rīgu vai Ventspili, mēs taču jaunajā vietā uzreiz nesāksim ar dzīvokļa pirkšanu. Mums vajag aizķerties tajā darbā, aizķerties bērniem jaunajā vietā, mums vajag aizķerties visā pārējā vietējā dzīvē... Tad, kad tu notici, ka tev šis darbs nav īslaicīgs, bet gan ilglaicīgs, tu pēc pusgada, gada, diviem, cits varbūt nekad, pieņem lēmumu par (dzīvokļa) pirkšanu. Tas ir dabiskais cikls.