Gatis Krūmiņš

Karš Ukrainā ir lieliska iespēja mainīt politisko dienaskārtību Krievijā, tostarp arī nomainot pie varas esošo politisko grupu.

Latvijas ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānos (Latvija 2030 un Nacionālais attīstības plāns 2021 – 2027) ir uzsvērts, ka svarīga ir visas Latvijas teritorijas līdzsvarota attīstība.

Vai var notikt jauns Krievijas iebrukums Ukrainā? Vai sāksies karš? Kā saspīlētā situācijā justies Baltijas valstīm? Vai lielvaras pareizi izprot Putina domugājienu? Vai iespējams, ka vēsture var atkārtoties?

Es kādreiz salīdzinu to, kas notiek augstskolās, ar sportu. Un tad saku, ka augstskolas jau nav nekāds sports, jo tām ir citi uzdevumi. Tur ir visādi reitingi, kurš ir pirmais šajos reitingos, un tad valdība saka par kaut kādu mistisku piecsimtnieku reitingā, kurā vajag būt... 

«Mums trūkst ilgtermiņa stratēģiju, jo par prioritārām liekam īstermiņa lietas,» saka Vidzemes Augstskolas rektors GATIS KRŪMIŅŠ.

Ir kāda lieta, ko es aicinu pārskatīt un mainīt izglītības politikā. Tas ir tiešā saistībā ar darba tirgu. Zinu, ka citi rektori mani tāpēc sauc par nodevēju un teic, ka es zāģēju zaru, uz kura pats sēžu, bet es aicinu pārskatīt principus, kā mēs sadalām jauniešus starp augstskolām un profesionālo izglītību. Uzskatu, ka tik daudz cilvēkiem, kā tas ir šobrīd, Latvijā augstskolā nav jāmācās! Jo liela daļa no viņiem, pirmkārt, atbirst un viņi varētu jau ātrāk ieiet darba tirgū. Manuprāt, mums jāatceļ konkursi, īpaši runājot par valsts augstskolām, jāsamazina budžeta vietu skaits un jāceļ koeficienti. Piemēram, ja informācijas tehnoloģijās pie mums gadā nāk 40 un mēs zinām, ka tie 20 varbūt nav tik labi, kā mēs gribētu, tad no valsts viedokļa labāk būtu, ka šie 20 jau laikus aizietu mācīties uz tehnikumu, iegūtu kaut kādas IT zināšanas un darba tirgū aizietu jau ar labu vidējo izglītību, bet labākie no viņiem nāktu pie mums uz Vidzemes Augstskolu. Mēs savukārt par to pašu naudu, ko valsts dod, izglītojam 20 cilvēkus, taču viņi visi ir ekselentas kvalitātes!

Vidzemes Augstskolai jau bijušas sarunas ar Valmieras un Smiltenes tehnikumiem, ka mēs ejam dziļāk STEM* priekšmetos nedaudz ātrāk. Iesaistām savus cilvēkus, veidojam sagatavojošo kursu tiem, kas vēlas nākt studēt uz augstskolu. Vēl tos, kuri iestājas, piemēram, informācijas tehnoloģijās vai mehatronikā, mēs apmācām fizikā un matemātikā pēc vidējās izglītības kursa. Patiesībā jau tas ir par vēlu, jāsāk agrāk! Aprunājoties ar cilvēkiem tehnikumos, izskanējušas labas idejas. Faktiski jau tad, kad jaunieši tikko iestājušies tehnikumā, viņus uzreiz vajadzētu aizvest uz augstskolu un parādīt, ka tad, kad viņi beigs tehnikumu, viņiem ir iespēja nākt studēt uz augstskolu, taču tad vēl papildus būs nepieciešams tas, tas un tas...

Nesen Vidzemes Augstskolā uzņēmām Latvijas meža un kokrūpniecības nozares ekspertus, un man tas bija dubults gandarījums. Pats esmu mežu īpašnieks un zinu, cik liela nozīme ir tam, cik pareizi un mērķtiecīgi šo resursu izmanto. Nepārspīlējot — neredzu Latvijā otru tik perspektīvu nozari, kurā organiski iekļautos visi priekšnosacījumi, kurus apvieno jaunvārds ilgtspēja.