Valdis Stiģis

Kādreiz bija dažādi konflikti starp velosipēdu un transportlīdzekli, starp velosipēdu un gājēju, bet tagad parādījusies vēl viena, bīstamāka satiksmes dalībnieku kategorija – elektriskie skrejriteņi.

Valmieras pašvaldības Satiksmes drošības komisija regulāri saņem iesniegumus no valmieriešiem. Patlaban ik pa brīdim ir sūdzības no iedzīvotājiem par Valkas ielas un Raiņa ielas krustojumu pie Sadales tīkla ēkas.

Gribu vairāk parunāt par mazaizsargātākajiem satiksmes dalībniekiem — gājējiem. Kāpēc tas ir aktuāli? Ja paskatāmies pagājušā gada kopējo statistiku, tad bojā gājušo skaits dažādos ceļu satiksmes negadījumos Latvijā samazinājies par 15%. Bojā gājuši 136 cilvēki. Protams, Valsts kontrolei par to ir savs viedoklis, viņuprāt, šis skaitlis vēl ir augsts, taču principā mēs, Ceļu satiksmes drošības direkcija, ar savām aktivitātēm to cenšamies mazināt. No 136 bojā gājušajiem 38% jeb 51 ir gājējs, vēl gandrīz 900 gājēji pērn guvuši ievainojumus ceļu satiksmes negadījumos.

Tas lūzuma brīdis, ko nosaka nule pieņemtie Ministru kabineta noteikumi par pārmaiņām autovadītāju apmācības procesā, mums ir 1. novembris. Būs jaunas apmācību programmas, jauns braukšanas apmācību skaits. Šo pārmaiņu mērķis — tas kopīgs gan autoskolām, gan sabiedrībai, gan Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) — labāk sagatavot jauno autovadītāju.

Praktiski nav tādas dienas, kad mums (CSDD Valmieras) nodaļā nenonāk kāds materiāls par kārtējo iereibušo transporta līdzekļa vadītāju. Ļoti bieži, tā būs pat kāda puse no visiem materiāliem, ir gadījumi, kad pieķerts cilvēks, kuram autovadītāja tiesības nav bijušas vispār, vai arī tāds, kuram šīs tiesības jau noņemtas. Tā ka faktiski jau apmēram puse šo gadījumu, kad cilvēks iekritis, saistīti ar kriminālatbildību, kur Kriminālkodeksa 262. pants nosaka konkrētu atbildību — cietumsodu, nosacītu sodu vai arī nopietnu naudas sodu. Ja paskatāmies piemērus: 1400 eiro sods, uz četriem gadiem atņemtas autovadītāja tiesības — tie patiešām ir bargi sodi! Visbiežāk gan piemēro tā sauktos sabiedriski derīgos darbus, pēc dokumentiem redzams, ka vainīgajiem uzliek pat pārsimt stundas tā nostrādāt. Protams, paliek atklāts jautājums, cik godīgi sodītais šos darbus nostrādā.

Brīžiem mums varbūt jāizvēlas, ko uz ceļa gribam redzēt. Svarīgi atcerēties, ka ziemas un vasaras ceļu uzturēšanas darbiem maks ir viens un tas pats! Ļoti populārs tagad teiciens: naudas ir tik, cik ir, par šo summu tad arī tiek veikta klientu jeb autobraucēju apkalpošana. Ja klients vēlas, viņš ziemā pakalpojumu var saņemt pat pakāpi augstākā līmenī, nekā pieņemts, taču drīz būs klāt pavasaris, un pēc šīs ziemas — ar biežiem temperatūras maiņas cikliem — tas mūs sagaidīs ar ļoti lielām bedrēm asfaltā. Veicot it kā vajadzīgo ceļu preventīvo kaisīšanu ziemā, var izrādīties, ka naudas vairs nav ne bedrīšu remontiem, ne atsevišķu grants ceļu posmu greiderēšanai. Atliks griezties pie valdības pēc papildu finansējuma ceļu uzturēšanai vasarā, arī cīnīties par tik derīgas lietas kā Autoceļu fonds atjaunošanu.