Henriks Danusēvičs

Pie mētāšanās, nekonsekvences un nesaprotamu lēmumu pieņemšanas procesa Latvijas politikā kopumā jau ir pierasts.

Latvijas Tirgotāju asociācija apsveic Operatīvās vadības grupas (vadītājs Jānis Citskovskis) priekšlikumu valdībai atvērt grāmatnīcas un noņemt sortimenta ierobežojumus jauktajos veikalos (higiēnas un pārtikas). 

Piekritīsiet, ka tirgotāji pašlaik atrodas frontes otrajā līnijā, tūlīt aiz mediķiem un operatīvajiem dienestiem, jo darbs sai­stīts ar augstu riska pakāpi. Katru dienu pārdevēji saskaras ar aptuveni pusmiljonu cilvēku. Lai aizsargātu darbiniekus un veikalu apmeklētājus, ir ieviesti fiziskās distancēšanās pasākumi, pēc iespējas uzstādīti aizsargstikli un lietotas sejas aizsargmaskas, samazinātas pašapkalpošanās iespējas. Pircējiem pēc iespējas tiek piedāvāti dezinfekcijas līdzekļi vai vienreizējās lietošanas cimdi.

Reaģējot uz Igaunijas lēmumu no 1. jūlija par 25 procentiem samazināt akcīzes nodokļa likmi daļai alkohola, arī Latvijā tika pieņemti grozījumi akcīzes nodokļa likumā – no 1.augusta par 15 procentiem samazināta likme stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Tirdzniecība izjūt vislielāko darba roku trūkumu – Nodarbinātības valsts aģentūrā vien 15% vakanču ir tirdzniecības darbinieki. Vienlaikus valsts atbalsts apmācībām tirdzniecības profesijās ir paredzēts tikai 1,5% jauniešiem  bezdarbniekiem. Nozare dod 33% (nepilni 3 miljardi eiro) valsts budžeta ieņēmumu, bet atbalstu saņem «kaķa asaru» apjomā.

Tirgotāji cerēja vēl pirms vēlēšanām uz skaidrību kases aparātu reformā. Tomēr jo tālāk, jo neskaidrāk. Atkal un atkal Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņo, ka ir konstatējis neatbilstības vairākos jauno kases aparātu modeļos, un rada vēl vairāk satraukuma nozares uzņēmumos. Tam seko jau uzstādīto jauno kases aparātu izņemšana.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) uzskata, ka samazinātu PVN likmi vajadzētu piemērot ne tikai Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām, dārzeņiem un saknēm, bet arī citai veselīgai pārtikai, piemēram, piena produktiem un zivīm. Samazināts PVN obligāti ieviešams arī ēdināšanā.

Saeimā patlaban izskata likumprojektu Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums. Deputāts Vitālijs Orlovs (sociāldemokrātiskā partija Saskaņa) iesniedzis priekšlikumu, kas noteiktu — turpmāk pircējiem veikalā būs pieejama tikai cenu lapa ar tabakas izstrādājumu nosaukumu un preces nebūs redzamas. Piedāvājuma būtība ir tāda, ka tabakas izstrādājumus drīkstēs pārdot tikai vietās, kam nav atsevišķa ieeja jeb tā saucamajās saliņās, kuras šobrīd dominējošie tirgotāji jau tālredzīgi izveidojuši tirdzniecības centros un kādas būs spējīgs izveidot tikai retais Latvijas tirgotājs savos veikalos.

Jau kopš 2014. gada Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) norādīja uz aplamu rīcību godprātīgas pirkumu reģistrācijas uzlabošanā. Laikā, kad pasaulē vērojama tehnoloģiju attīstība, Latvijā tiek ieviests tas, kas jau pieder pagātnei — normatīvajā regulējumā dominē tādi «akmens laikmeta» termini kā fiskālais atmiņas bloks, izejas koda iesniegšana VID, plombēšanas akts, kases ierīces tehniskā pase u.c. mūsdienām neiedomājamas lietas. Turpretī LTA ir piedāvājusi citas efektīvas un lētas metodes pirkumu uzskaitei, piemēram, virknes kodus.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) vienmēr ir iestājusies par godīgu tirdzniecību.  Mēs esam par mūsdienīgām, taisnīgām un patiesi efektīvām kontroles metodēm. Uzskatām, ka Finanšu ministrijas (FM) uzspiestā kases aparātu reforma ir tehniski novecojusi, «nošpikota» no Zviedrijas, kur tā ieviesta 2006. gadā un jau 2010. gadā atzīta par nederīgu. LTA piedāvāja izstrādāt mūsdienīgu (atbilstoši Eiropas Komisijas rekomendācijām) kontroles sistēmu — pārejas posmā novecojušo tehniku nomainot tiem, kam nepieciešams iegādāties jaunus aparātus, un nosakot to darīt tiem uzņēmumiem, par kuriem VID ir pamatotas aizdomas par krāpšanos.

Latvijā ir simtiem organizāciju, kas sniedz atbalstu un meklē līdzekļus tām funkcijām, ko pilnībā izpildīt nespēj valsts. Ziedojumi tiek vākti bērnu, ārstēšanas, izglītības un citām vajadzībām. Dažādās Latvijas vietās ir novietotas vairāk nekā 6000 ziedojumu kastītes, no kurām sabiedriskā labuma organizācijas inkasē saziedoto un izmanto attiecīgās programmās paredzētajiem mērķiem. Parasti ziedo sīkās monētas (1, 2 un 5 centi). Vienā kastītē šādu savākto monētu skaits svārstās ap 4 — 5 tūkstošiem. Protams, ka ziedojumu savācēji tālāk palīdzību nesniedz ar sīknaudas maisiem, bet samaina pret banknotēm vai veic pārskaitījumus ar banku starpniecību.

Pēdējais brīdis, kad valstij jāsaprot — būtu jāaizstāv mazie un vidējie vietējie tirgotāji. Situācija ir jau tā traģiska: dominējošie tirgotāji ir pārņēmuši pusi tirgus, bieži vien pārdošanas cena Rimi vai Maxima ir pat zemāka par to, ar kuru ražotājs piegādā preces mazumtirgotājam.

Banka aizdomās par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu var bloķēt jebkuru kontu — gan privātpersonai, gan uzņēmumam. Izrādās, ka Latvijā nav vienotu prasību visām kredītiestādēm un katra var rīkoties pēc saviem ieskatiem un iekšējās kārtības noteikumiem, brīvi interpretējot likumā noteikto. Tāpat ir iespējas, ka cēlu mērķu vārdā — lai apkarotu nelikumīgas finanšu darbības, var ciest arī pilnīgi nevainīgi kontu turētāji, tikai uz aizdomu pamata.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par jaunajiem kases aparātiem uzņēmumiem atkarībā no uzņēmuma apgrozījuma nākamajā gadā jāsāk lietot jaunos hibrīda kases aparātus vai kasu sistēmas. Mazliet absurdā situācijā šīs prasības nostāda daudzus mazos un vidējos uzņēmējus. Viens piemērs — neliels Jelgavas uzņēmums ar trīs kases aparātiem iekļuvis tajā barjeras pusē (gada apgrozījums no 200000 eiro), kas paredz nepieciešamību sākt lietot hibrīda kases aparātu vai sistēmu. Tas nozīmē, ka publiskajā tualetē, ko apsaimnieko konkrētais uzņēmums, jāpērk jauns kases aparāts, kas varētu maksāt vairākus tūkstošus eiro (pagaidām vēl aizvien nav zināmi precīzi izcenojumi, jo Latvijā šobrīd nav neviena sertificēta kases aparāta, kas atbilstu jaunajām prasībām). Summas, kas tiks iztērētas par jaunā kases aparāta iegādi un uzstādīšanu, nav iespējams atpelnīt. Tādos un līdzīgos gadījumos uzņēmēji vēlētos valsts atbalstu, lai spētu turpināt uzņēmuma darbību.

Ko nozīmē «Brexit» tirdzniecībā? Protams, ka ietekme uz biznesu būs milzīga. Gandrīz droši var teikt, ka briti vienkāršos prasības pārtikas marķēšanā un mainīs drošuma prasības un iepakojuma standartus, kas vienlaikus ar sterliņu mārciņas vērtības kritumu mazinās to Latvijas uzņēmumu peļņu, kuri eksportē pārtiku uz šo valsti. Vienlaikus, vienkāršojot birokrātiskās prasības un atverot darba tirgu lētākam darbaspēkam no Āzijas un Āfrikas, samazināsies administratīvās un darba spēka izmaksas, tādējādi palētinot vietējo preču cenas. Plus vēl iespējamās muitas barjeras, tas viss padarīs eksportu uz Lielbritāniju grūtāku.

Sakarā ar likumprojektu «Par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un elektronisko smēķēšanas ierīču uzpildes tvertņu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu» Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ieteikusi likumā nosaukt tirgotājus par personām, kas apzināti grauj citu cilvēku veselību, saīsina dzīvi. LĀB prezidents Pēteris Apinis uzskata, ka visi, kas saistīti ar tabakas apriti — ražotāji, pārvadātāji, tirgotāji —, «gatavi bendēt cilvēkus». Ārstu biedrības prezidents iesaka likumprojekta 17. punktā pievienot teikumu: «Mazumtirdzniecības punkta īpašnieks un pārdevējs ir personas, kas ar savu darbību apzināti grauj citu cilvēku veselību, saīsina dzīvi, pakļauj graujošam veselības riskam grūtnieces un bērnus.» Pēteris Apinis ir pārliecināts, ka «mūsu tirgotāji vēlas, lai grūtniecēm, bērniem un jauniem cilvēkiem būtu veselības problēmas un viņi ātri mirtu».

Zolitūdes traģēdija parādīja, ka strādājošajiem trūkst izpratnes par rīcību ārkārtas situācijā, to atzina arī paši pārdevēji. Tas novēršams, izveidojot konkrētu audio vizuālu informatīvo materiālu rīcībai. No tirdzniecības darbinieku prasmes rīkoties ārkārtas situācijās atkarīga arī veikala apmeklētāju drošība.