Tālumā ar latviskām saknēm
Vai jūs zināt, kas ir Varavīksne?
Protams, to taču zina katrs!
Bet vai jūs zināt, ka Varavīksne dzied?
Nē, varavīksne vizuļo, spulgo, laistās, bet nedzied taču! Kurš gan ir dzirdējis, ka varavīksne dzied?!
Bet es esmu dzirdējusi, ka Varavīksne dzied, dziedāju tai līdzi.
Kas tā ir par varavīksni, kurai tu dziedāji līdzi?
Tā ir latviešu Varavīksne, un atrast to var Sibīrijā, Omskas apgabala Augšbebru ciematā. Šogad latviešu folkloras ansamblis «Varavīksne» svinēja 30 gadu jubileju, un Baškīrijas latviešu folkloras ansamblis «Atbalss» bija ieradies, lai to apsveiktu.
Omskas apgabala Augšbebru ciematā latvieši dzīvo jau piektajā paaudzē. Jau izsenis zināms, ka latvieši ir dziedātāju tauta, tāpēc nav it nekāds brīnums, ka ciematā tika veidots ansamblis. Sākumā tā dalībnieces bija vietējās ciema sievas, kuras savā pūrā glabāja vecmāmiņu mācītās un no Latvijas «atvestās» dziesmas. Latviešu sievas dziedāja, bet viņu bērni mācījās latviešu rotaļas. Vienas no pirmajām ansambļa dalībniecēm bija Alma Nezduļķe, Līna Brūne, Zenta Puce, Jurašu Alma un Milda Leja. Starp pirmajiem ciemata bērniem, kas sāka darboties «Varavīksnē», minama Olga Benke (Kalniņa) un viņas māsas Aksana, Inna, Jevgēnija un Natālija. Tagad no mazajām meitenēm, kas gāja rotaļās, izaugušas «Varavīksnes» pastāvīgas dziedātājas. Daļa augšbebriešu, kas pārcēlušies uz Omsku, aktīvi darbojas Omskas latviešu biedrībā «Zvaigznīte».
SIBĪRIJĀ. «Varavīksne» ar viesiem jubilejā latviešu tautastērpos.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv