Tāds lūgums valmieriešiem
Jau vairāk nekā desmit gadus esmu Valmieras iedzīvotājs. Varētu teikt, ka Valmiera ir skaista, sakopta, tīra pilsēta, ja vien nebūtu šīs situācijas ar — suņu atstātiem ekskrementiem.
Mans mērķis nav sākt baidīt suņu turētājus ar Ministru kabineta 266. noteikumu 52.3 punktu, nedz arī Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. pantu. Tie, kā redzams, Valmierā nevienu neuztrauc (un nedarbojas) un arī iespējamais sods nebaida. Šajā Ziemassvētku gaidīšanas laikā man atliek tikai vērsties pie jūsu sirdsapziņas.
Mēģināšu izklāstīt savu viedokli no bērna vecāka skatupunkta. Valmierā ir skaisti, izremontēti bērnudārzi. Esmu viens no tiem vecākiem, kurš ar savu bērnu rītos un vakaros kājām mēro ceļu uz bērnudārzu «Sprīdītis». Kā jau daudzi vecāki, cenšos stāstīt, kā iet pāri pārejām, kā izvērtēt, vai šoferis ir gatavs tevi palaist vai ne. Arī to, kā rīkoties situācijā, ja tuvojas neviena nepieskatīts/klaiņojošs suns (arī tādi Valmierā ir). Paldies Dievam, pagaidām ir bijušas tikai šķietami apdraudošas situācijas, kad nācies nostāties bērnam priekšā. Bez visa tā vēl ir māju iekšpagalmiem un bērnudārzam piederošā zaļā zona, kur apkārtējo māju iedzīvotāji rīta agrumā izveduši mīluļus izskraidīties un «aizmirsuši» savākt viņu svaigi atstātās čupiņas.