Stāsti un stāstnieki Burtniekos

Projekta darba grupā strādāja Agrita Gruzdiņa, Sanda Salmiņa, Aelita Punkstiņa, Gunta Daļecka un Agita Lapsa. Darbnīcas pedagogiem vadīja stāstniecības eksperti Māra Mellēna un Guntis Pakalns, bet skolēni darbojās kopā ar Vidzemes stāstniekiem. Īpašu ietvaru apmācību procesam piešķīra Burtnieku ezera tuvums, muižas dārzs, kas bagāti ar kultūrvēsturiskām, estētiskām un dabas vērtībām.

Darbnīcas pirmā nodarbība, savstarpējās iepazīšanās laiks, bija veltīta balss iespēju apzināšanai un izmantošanai, runas ritma un melodiskuma vingrinājumiem, izmantojām ritma un sitamos instrumentus, rotaļu un sasaukšanās elementus. Nodarbībā Burtnieka krastā tika iezīmēta visas dienas tēma – Zilā. Ar stāstu par zilo jūras govi bērni tika aicināti radīt savu stāstu par zilo krāsu. Darbs pāros un nelielās grupās  norisinājās visu dienu. Kopīgi radītie stāsti tika nostiprināti ar vairākkārtīgu stāstīšanu dažādām klausītāju grupām un atšķirīgās situācijās. Stāsti tika analizēti, līdz beidzot kā priekšnesumi stāstu vakarā celti priekšā klausītājiem.

Dienas gaitā darbnīcas dalībnieki devās izbraukumā ar kuģīti MadeMarija un klausījās kapteiņa Ojāra Beķera stāstus par Burtnieku ezera bagātībām, no dabas materiāliem veidoja stāstnieka amuletus un rokassprādzes. Darbošanās Burtnieku muižas parkā un Vīsraga takā iepazīstināja bērnus un pedagogus ar dabas daudzveidību, apkaimes kultūrvēsturi un nemateriālo kultūras mantojumu. Te tika apgūtas teikas un nostāsti, un katram dalībniekam bija iespēja uzklausīt stāstnieku padomus, atrast savu klausītāju un vingrināties stāstīšanā. Stāstu klausīšanās un stāstīšana neformālos apstākļos, ārpus ierastās mācību vides, kalpo par vienu no daudzveidīgām mācīšanas formām, kas ne tikai paplašina skolēnu zināšanas, bet arī spēj radīt emocionālo fonu – līdzpārdzīvojumu stāstam, prieku par savu uzdrīkstēšanos, par iegūtu interešu draugu. Šeit notika mācīšanas un savstarpējas mācīšanās process. Ikviena dalībnieka vērtīgs ieguvums ir atgriezeniskā saikne, kad katram dalībniekam ir iespēja uzstāties, demonstrēt jauniegūtās zināšanas un prasmes.

Noslēgumā pedagogi un skolēni kopīgi sanāca Burtnieku kultūras centrā uz atvērtu stāstu un danču vakaru Stāstus BURT man NIEKS! Te kuplā skaitā bija ieradušies bērnu vecāki un ģimenes locekļi, tāpat arī interesenti. Muzikālo ietvaru bija sagatavojusi un dančus ierādīja folkloras kopa Ore no Amatas novada.

Dažas atziņas, kas izskanēja projekta norises izvērtēšanā. Bērni darbnīcas laikā uzrādīja ļoti labas radošās stāstīšanas prasmes, un to trūkums Latvijas izglītības kopainā jaunajai paaudzei ir liela problēma. Savukārt pedagogi ļoti labi uztvēra, precīzi izpildīja un saprata ieteikumus. Bija sanākuši īstie cilvēki, kas gatavi darboties stāstniecībā!

Latvijas stāstniecības jomā tā bija pirmā darbnīca, kur apmācības procesā kopā darbojās skolēni un pedagogi, – iemesls lepoties un dalīties pieredzē. Bija maza festivāla sajūta.

Bērni atzina, ka paticis izdomāt pašiem savus stāstus un uzdevumus, viņi gribētu vēl pievienot arī pašu veidotas ilustrācijas, vairāk gatavot ar rokām, radīt lietas, darboties aktiermeistarības darbnīcā. Daudzi vēlējās, lai stāstnieki palīdzētu slīpēt priekšnesumus, dotu vairāk ieteikumu un padomu. Visi dalībnieki sajūsmināti atbalstīja ieteikumus nākamgad  turpināt atkal, bet divas dienas, arī ar peldēšanos un vakara stāstiem.

Burtnieka Divdieni veiksmīgi realizējām, pateicoties daudzu iesaistīto pušu kopīgai sadarbībai. Paldies Mārai Mellēnai un Guntim Pakalnam par pedagogu nodarbībām un  projekta konsultēšanu, Burtnieku novada MJIC vadītājai Daigai Kīnai un kultūras centra vadītājai Ingūnai Vintēnai par telpu nodrošināšanu un lielisko atmosfēru, Sarmītei Dukulei par gardajām maltītēm;  Ojāram Beķerim par ceļojumu Burtniekā; Lāsmai Mednei par Divdieņa vizuālo tēlu, folkloras kopai Ore par muzikālo sniegumu. Notikumu atbalstīja Burtnieku novada dome un Latvijas stāstnieku asociācija.

CEPURU STĀSTS. Stāstnieki nodarbībā.