Simt septiņi kilometri līdz Valmierai

Šogad lepnā vientulībā pirmais finišu pie Sv. Sīmaņa baznīcas sasniedza rīdzinieks Ainārs Kumpiņš (08:10:50 h), no dāmām ātrākais solis 107 km garajā distancē izrādījās Salacgrīvā dzimušajai Diānai Džavizai, viņai arī jauns šo sacensību rekords – 09:26:49. Interesanti, ka kopš šo sacensību atjaunošanas visus sešus gadus neviens dalībnieks nav uzvarējis atkārtoti.

Otrais starp vīriem finišā ieskrēja Sergejs Maslobojevs (08:43:55), trešais – pērnā gada uzvarētājs Konstantīns Biktimirovs (08:56:56). Dāmām līdzīgi – otrā palika Vita Devjatņikova (10:15:13), kura triumfēja pirms gada. Trešā – 2016. gada uzvarētāja Sigita Vāce (10:34:25).

«Esmu ļoti priecīgs. Izspiedu visu, kas manī bija,» uzreiz pēc finiša pastāstīja skrējiena uzvarētājs, kā arī nupat Latvijas čempiona goda 100 km distancē ieguvējs Ainārs Kumpiņš. «Jūtos fiziski un emocionāli iztukšots pēc finiša. Šīs sacensības bija manu šī gada plānu trijniekā. Pirms diviem gadiem mans rezultāts bija 09:18, pērn 08:45, šogad 8:10. Jo vairāk trenējos, jo labāki rezultāti. Jā, šodien gāju uz rezultātu, gribēju ieskriet mazliet ātrāk nekā pagājušā gada uzvarētājs (08:18:11 – aut.), tēmēju uz 8:15, sanāca vēl ātrāk. Kas attiecas uz konkurentiem distancē, pāri plecam neskatījos, jo es tāpat ātrāk noskriet nevarētu, vien uz distances otro pusi pāris reizes paprasīju, lai pastāsta par tuvākajiem sekotājiem – kļuva grūtāk, un nodomāju, ka varbūt jāskrien nedaudz lēnāk. Visgrūtāk bija nakts vidū, kad iestājās nogurums – daudz jau bija noskriets, vēl daudz bija jāskrien. Tādu smagu lūzienu nepiedzīvoju, apzinājos, uz ko esmu parakstījies, zināju, ka būs smagi, līdz ar to biju psiholoģiski tam sagatavojies. Nākamais lielais mērķis man ir UTMB skrējiens Francijā, kas norisināsies augustā. Arī pērn tajā skrēju, nepaliku apmierināts ar rezultātu, ceru, ka šogad sanāks labāk.»

Gandarīts par savu trešo vietu bija arī Konstantīns Biktimirovs, kurš ap 45. km piedzīvoja smagu kritienu, kas automātiski ieviesa korekcijas viņa plānos par rekorda skrējienu: «Priecājos, jo izdarīju, cik varēju, – gāja ļoti smagi. Pērn noskrēju 8:18, šogad 8:56. Pēdējā mēnesī arī lielais karstums apgrūtināja trenēšanos. Tik un tā esmu priecīgs. Ultraskrējieni – tas ir smagi. Kad tikšu pie dzīvības, tad domāšu par nākamajiem skrējieniem.»

Ļoti priecīga par uzvaru finišā bija Diāna Džaviza, kurai nu Valmiera saistīsies ar vēl vienu spilgtu notikumu savā dzīvē – pirmais bija 2010. gadā, kad Vidzemes slimnīcā viņa pasaulē laida savu meitiņu. Tagad Diāna jau sešus gadus dzīvo Austrijā.

«Esmu vairāk nekā apmierināta. Šī uzvara man bija negaidīta, nespēju tai vēl noticēt,» tā Diāna. «Distancē piedzīvoju problēmas ar vēderu, laikam Cielaviņu par daudz saēdos iepriekšējā dienā (sakāmo pavada smiekli – aut.). Ap 60. kilometru domāju izstāties, jo ļoti sāpēja kāja, bet tad puiši nākamajā kontrolpunktā man to saārstēja, un tās sāpes aizmirsās. Kļuva arī labāk ap dūšu, un viss atkal aizgāja. Pēc 70. kilometra jau sāku pielikt soli – beidzu skatīties pulkstenī, teicu sev: Diāna, skrien tā, kā tu jūties, kā būs, tā būs. Spiedienu vēl papildus uzlika tā mašīna, kas brauca līdzās līderim. Ja tās nebūtu, iespējams, būtu apstājusies – pagājusi, bet nē, tā mani vēl papildus motivēja. Latvijā skriet man bija īpaši, pirms starta, kad dziedāju Latvijas himnu, es apraudājos – man tas bija ļoti emocionāli.»

Kopumā no Brīvības pieminekļa pakājes pusnaktī ceļā devās 137 dalībnieki, no tiem 36 distances laikā izstājās – divi lielā pārbaudījuma priekšā padevās pēdējā kontrolpunktā Rubenē, 14 kilometrus pirms baznīcas kliņķa.

Ātrākā mūspuses skrējēja gods šogad pienākas Ritvaram Kalniņam, kurš savā grupā finišu sasniedza devītais (10:07:21). 13. vieta šoreiz Dmitrijam Ničiporam (10:57:33). Devītā dāmu konkurencē ierindojās Liāna Aldiņa (13:39:00), bet 22. vietā Gundega Liepiņa (18:35:21). 42. vieta Lotāram Zariņam (14:10:42), turpat arī Artis Zariņš 43. vietā (14:10:47). 56. vieta Sandim Balodim (15:46:28). Ne vienu vien meldiņu garajā ceļā nodungoja Aivars Cepītis, finišā viņam 63. vieta (16:51:33). 71. vieta vēl vienam valmierietim Jānim Bogdanovam (18:08:04). Vēl vairākiem mūsējiem nācās izstāties.

Kopā ar finišētājiem jau no agra rīta bija šī gada skrējiensoļojuma sargeņģelis, 11 gadus jaunā Undīne, ar tēti Juri, mammu Marinu un lielo brāli. Kā parasti, vēlāk organizatoru rīkotajā preses konferencē uzzināsim, cik tad šogad skrējēji tika saziedojuši līdzekļus savam sargeņģelim, kas kopš dzimšanas sirgst ar kaķa brēciena sindromu. Undīnes mamma atzina, ka uzlabojumi šo gadu laikā ir acīmredzami, vien ar runāšanu vēl tā pašvakāk. Ikdienā Undīne apmeklē «Brīnummāju» Cēsīs, kur veic tik ļoti nepieciešamo rehabilitāciju. Šovasar tā tiks turpināta arī Līgatnes rehabilitācijas centrā. Par saziedoto naudu ģimene lūkos pēc iespējas apmeklēt ergoterapeitu, fizioterapeitu.

30. RĪGA-VALMIERA SKRĒJIENSOĻOJUMA uzvarētāji Ainārs Kumpiņš un Diāna Džaviza.