Satvert šos svētkus pašā saknē

- 23.Decembris, 2020
Viedokļi
Laikrakstā

Ak, kā gribētos šajos Ziemsvētkos nepieļaut kļūdu! Ak, kā gribētos sajust, pieskarties, piedzīvot, saņemt vairāk par svētku sentimentalitāti! Nonākt līdz šo svētku pašai sirdij, būtībai. Dziļi, dziļi ielūkoties un sastapties ar šo svētku patieso iemeslu.

Šie svētki nav Kristus dzimšanas atceres diena, šie ir atzīšanas svētki, ka man grēka slimam grēciniekam ir vajadzīgs Ārsts, ka man noklīdušai avij nepieciešams Gans. Man pazudušam un pazudinātam grēciniekam vajadzīgs Pestītājs. Grēka realitāte nav baznīcas sazvērestības teorija, tā ir patiesība, bez kuras atzīšanas pieskarties šo svētku būtībai nav iespējams. Sajust ūdens garšu, to izbaudīt var tikai tas, kurš ir izslāpis. Sajust sātu var tikai tas, kurš bijis izsalcis. Piedzīvot Kristus dzimšanas svētkus un aizskart to esības dziļumu var tas, kurš adventā ir sastapies ar Jāņa Kristītāja balsi tuksnesī: «Jau cirvis pielikts kokiem pie saknes: katru koku, kas nenesīs augļus, nocirtīs un ..» Lk.3, 9 

Esmu noguris no virspusējības, no Ziemsvētku ārējā spožuma. Es alkstu pēc patiesības, pēc īstuma, dziļuma, nopietnības. Varbūt šie svētki tādi arī būs, varbūt šie izdosies? Bez steigas, bez burzmas, bez daudz vārdiem, bez iepirkšanās, bez daudz kā, bet ar Kristu. Neviens nevar saprast Golgātas kalna notikumu, ja pirms nav bijis uzkāpis Sinajā. Neviens nevar saprast Betlemes klusās nakts mieru, ja pirms tam nav izstaigājis Jordānas tuksnesi, kurā sauc sau­cēja balss: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» Mt.3, 2

Tas ir aicinājums ne tikai uz domāšanas pārmaiņu, bet arī rīcības, attieksmes un dzīves maiņu. Bet es, es līdzinos kaltušam kokam, kuram cirvis pie saknes jau pielikts. Ak, Kungs! Glāb mani! Dari mani dzīvu un manu dzīvi auglīgu! Tu neesi nācis aicināt taisno, bet grēcinieku, ne veseliem vajag ārsta, bet slimajiem. Ļauj man piedzīvot Tavu piedzimšanu manā dzīvē. Lai piedzimst manī Tava valstība! Ļauj satvert šos svētkus pašā saknē. Paglāb mani no manas virspusējības un ļauj norīt kaut malku no dzīvības vēsts, ka varu to izgaršot. Glāb, Kungs, mani no grēkiem un manis paša, lai varu dzīvot Tev, gluži kā Tu esi dzīvojis man. Tu, kas pāršķēli debesis un nonāci zemē, kas esi Α un Ω, Pirmais un Pēdējais, Sākums un Gals. Dziļi dziļi sajust, pieskarties, ielūkoties un sastapties ar Tevi. Tas ir mans vēlējums sev un arī Tev – šo rindu lasītāj!


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru