Rungai allaž divi gali
Nav nekāds noslēpums, ka daudzi Latvijas uzņēmumi — gan lielas kompānijas ar vārdu, gan pavisam nelielas biznesa struktūriņas — pelnī pietiekami labu maizi ar sviestu tuvākās un tālākās ārzemēs, piedaloties dažādos iepirkumos, kuros parasti uzvar ar pietiekami kvalitatīvu un tajā pašā laikā lētāku piedāvājumu. Visbiežāk Skandināvijā, taču, kā rāda piemērs ar Valmieras stikla šķiedras meitas uzņēmumu ASV Džordžijas štatā, tad arī aiz okeāna iespējams teju visas lietas ļoti nopietnā celtniecības objektā nokārtot ar Latvijas uzņēmumu tiešu līdzdalību. Nekāda Amerika te nav jāatklāj — konkurēt ar vietējiem ārzemēs ļauj Latvijas strādātāju profesionālais līmenis un, protams, savējiem maksātās zemākas algas, tā ka šajā ziņā malējais vienmēr sanāks darba ņēmējs.
Pirms vairākiem gadiem bija lielāks starpvalstu kašķis Zviedrijā, kur zviedri pārmeta tur celtniecībā strādājošiem latviešiem, ka tie savējiem par līdzīgu darbu maksā mazāk nekā karaļvalsts uzņēmēji saviem strādniekiem. Kaut kāds kompromiss toreiz tika atrasts, taču tas, protams, neatrisināja problēmu kopumā. Tagad lieta nonākusi līdz spriešanai Eiropas Parlamentā, kur otrdien deputāti atbalstīja noteikumus, kas paredz Savienības iekšienē no kādas valsts darbā uz citu valsti nosūtīto darbinieku algas pielīdzināt vietējo darba veicēju atalgojumam. Maigi sakot, tas būs smags kloķis mūsu un arī pārējo Austrumeiropas uzņēmēju biznesa eksportam uz bagātajām Rietumeiropas valstīm, tāpēc gandrīz gada garumā izpelnījies gana daudz kritikas no Austrumeiropas valstu Eiropas Parlamenta deputātiem.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv