Roberts Zeile: «Turpinu studēt basketbolu»

Strauji tuvojas jaunā sezona, un komanda aizvada pirmssezonas pārbaudes spēles. Kā esi apmierināts ar sagatavošanās procesu un cik lielā mērā komanda ir gatava sezonas sākumam?

Sajūtas ir divējādas, jo treniņu process bija labs un esam kārtīgi pastrādājuši. Taču pārbaudes spēlēs gadījās vairākas neveiksmīgas traumas – vairāki spēlētāji izsita pirkstus un viens arī salauza pirkstu. Līdz ar to tikai tuvojamies gandrīz pilnam sastāvam, un pārbaudes spēlēs labas epizodes mijās ar kļūdām, jo komanda vēl tikai saspēlējas.

Pērn Valmieras komandas spēle diezgan daudz balstījās uz ārējo līniju, kur bija salīdzinoši pieredzējušāki spēlētāji. Šogad komanda ir gados jaunāka. Kādas tendences un nianšu izmaiņas paredzamas šajā gadā?

Es pat teiktu, ka spēles stils mums nav daudz jāmaina. Mēģināsim spēlēt maksimāli ātri un agresīvi ar daudz metieniem. Groza apakšā neesam paši lielākie un smagākie, tādēļ uzbrukumam ir jābūt kustīgam un ar piespēlēm jāatrod brīvie metieni. Globāli spēles stils mums nemainās. Varbūt zaudējam uz Jāņa Kaufmaņa pieredzi, bet tajā pašā laikā šogad sastāvs ir līdzvērtīgāks ar vairāk rotācijas spēlētājiem, kuri gatavi iet laukumā un dot ieguldījumu. Gribas būt ātrākiem un agresīvākiem, jo šosezon minūtes varētu izlīdzināties līdzvērtīgi starp spēlētājiem. Pagājušajā gadā Kaufmanim un Edmundam Elksnim tomēr bija ļoti lielas minūtes jāspēlē, tādēļ nevarējām spēlēt tik augstā tempā, kā es vēlētos.

Vienības sastāvā notikušas vairākas pārmaiņas. Pats esi kluba valdē. Pastāsti, kā notiek komandas komplektēšanas process un kuram pieder gala vārds lēmumā par spēlētāju piesaisti.

Lēmums tiek pieņemts kopēji valdes diskusijā. Ir konkrēts budžets, kas atvēlēts spēlētāju algām. Lieku galdā dažādus variantus, savu plānu un runāju ar spēlētājiem. Kāda iecere atkrīt, tad skatāmies nākamo labāko variantu. Principā es izvēlos spēlētāju un tad man ir jāpārliecina valde, un jāsakrīt budžeta iespējām ar atalgojumu.

Divi šīs vasaras sastāva papildinājumi Roberts Blumbergs un Roberts Krastiņš – kā viņi iejūtas komandā un ko no viņiem sagaidi?

Domāju, ka ar katru dienu viņi iejūtas aizvien labāk. Spēlētāju vecums ir visai līdzīgs, tādēļ viņiem, domāju, ir kopīgas intereses un  tēmas, par ko savstarpēji runāt. Protams, vēl ir jāpieslīpējas vienam pie otra un katram jāsaprot sava loma komandā. Komandas sastāvs ir jauns – 21,6 gadi ir mūsu vidējais vecums. Tas ir gan pluss, gan zināmos brīžos mīnuss. Jo brīžiem visi grib spēli ņemt uz sevi, un tad laukumā rodas bardaks. Taču mums vēl ir laiks saprast savas lomas. Krastiņu uzskatu par vienu no pieredzējušajiem, lai gan viņam ir tikai 25 gadi. Viņš var iedot komandai mieru un palīdzēt arī ģērbtuvē. Vēl neesam balsojuši par komandas kapteini, taču viņam ir šādas īpašības. Blumbergs ir viens no sava gadu gājuma talantīgākajiem spēlētājiem. Pēc atgriešanās no Amerikas, ceru, ka šī sezona viņam būs tramplīns turpmākajai karjerai. Līdzīgi kā Kaufmanim, kuram pērn bija viena no labākajām sezonām karjerā, kas ļāva spert nākamo soli uz «Ventspili» un Eirokausiem. Gan Robertam, gan Valteram Vēverim noteikti ir tādas pašas ambīcijas. Galvenais, lai šīs ambīcijas izdodas apvienot ar sekmīgu komandas spēli.

Kā Valters Vēveris sezonas laikā Andorā mainījies?

Noteikti viņš ir kļuvis fiziski spēcīgāks. Var redzēt, ka tā gada laikā ir ieguldīts pietiekami liels darbs. Viņš mācījās tālmācībā, kas ļāva divas reizes dienā trenēties. Tajā vecumā, ja vēlies kļūt par profesionāli, tas ir nepieciešams vai vismaz treniņzālē pavadītajam stundu skaitam ir jābūt pietiekamam. Tehniski un metiena ziņā viņš vienmēr ir bijis ļoti kvalitatīvs spēlētājs. Protams, arī pie labajām lietām ir jāturpina strādāt, bet aizsardzībā viņš noteikti ir kļuvis labāks. Andorā veču komanda ir ļoti spēcīga gan Spānijas līmenī, gan Eirokausos. Otrā komanda spēlē Spānijas 4. līgā, kas Valteram, manuprāt, ir nedaudz par zemu. Domāju, ka sezona Latvijas-Igaunijas līgā viņam būs ļoti laba skola, jo savos 18 gados būs jāsitas ar pieaugušiem vīriem un viņam tiks pievērsta uzmanība skautinga analīzē, un būs fiziski jātiek galā ar presingu un fiziski spēcīgiem aizsargiem.

Pērn arī pašam bija debija Latvijas augstākajā līgā pēc vairākām sezonām LBL 2. divīzijā. Kādas ir galvenās atziņas sev kā trenerim pēc pagājušās sezonas?

Man kā jaunam trenerim pie daudz kā ir jāstrādā un no daudz kā jāmācās. Cenšos studēt basketbolu, daudz skatoties spēles un analizējot, kā darbojas citas komandas. Kaut kāds rokraksts un filozofija jau ir izveidojusies. Pērn noteikti sanāca vairāk piedomāt pie niansēm, kā veidot komandu. Protams, ne vienmēr vari dabūt to, ko gribi, jo budžeta un naudas ziņā daudzi klubi mūs var pārtrumpot. Līdz ar to starpsezonā ir daudz pārrunu ar spēlētājiem, lai pārliecinātu viņus doties uz Valmieru. Arī Blumberga gadījumā noteikti nebijām finansiāli pirmajā vietā, bet varam piedāvāt lielāku lomu nekā citur. Ar spēlētājiem par šīm lietām jārunā un jāparāda ieguvumi. Arī Vēverim un citiem jaunajiem spēlētājiem esmu teicis, ka jaunības gados ir jāatsakās no nedaudz lielākas naudas. Daudz svarīgāk spēlēt augstākā līmenī un atbilstošas minūtes, un tad tā nauda atnāks. Nevis sēdēt uz soliņa laba līmeņa komandā vai spēlēt trešajā ceturtajā līgā, kas mūsu talantīgajiem spēlētājiem, manuprāt, nav nepieciešams. Ja paskatāmies no jauniešu izlases spēlētājus, tad vairāki no viņiem šosezon atgriezušies Latvijā, tā kā tas Spānijas ceļš arī nav optimāls. Ja paskatāmies izlases spēlētājus, tad lielākā daļa no viņiem izgājuši Latvijas sistēmu vispirms caur jauniešiem, tad caur Valmieru, Liepāju vai citām komandām uz VEF un Ventspili, un tālāk uz Eiropu. Domāju, ka šis Spānijas ceļš pagaidām nav īsti attaisnojies jaunajiem spēlētājiem.

Uz kādiem mērķiem komanda tēmē šajā sezonā? Kāda ir latiņa, kuru tā vēlas sasniegt?

Abās līgās tas ir play-off turnīrs. Latvijā mums noteikti ir jātiek izslēgšanas spēlēs un arī Igaunijā varam iekļūt astotniekā. Uzskatu, ka pagājušajā sezonā nebijām tālu no play-off Latvijas-Igaunijas apvienotajā līgā. No pagājušās sezonas varam mācīties, ka sava līmeņa pretinieks, lai gan spēles nedrīkst dalīt, ir jāpieveic. Viens zaudējums LU, viena izlaista uzvara pret Valgu un trīs pagarinājumos zaudējums pret TLU. Uzvarot šos mačus, mēs regulārās sezonas izskaņā būtu turpat play-off zonā. Šosezon tam noteikti ir jābūt mērķim – būt play-off spēlēs.