Reklāmsauklis bez antibiotikām un hormoniem derētu arī citiem ražotājiem

Lai noskaidrotu, cik droša patērētājiem lietošanā ir nopērkamā vistas gaļa, L. Neimane veica eksperimentu: dažādos Latvijas veikalos tika iegādāti 8 dažādu ražotāju vistas gaļas paraugi, un tie tika nodoti neatkarīgai laboratoriskai izmeklēšanai, lai noskaidrotu, vai šajos paraugos ir vai nav atrodamas antibiotikas un hormoni. Izmeklējumu rezultāti liecina: vistas gaļa patērētājiem lietošanā ir droša, un p/f «Ķekava» līdzīgs reklāmsauklis — «bez antibiotikām» — derētu arī izmeklējamās gaļas ražotājiem.

Jau ziņots, ka dietoloģe Lolita Neimane aktualizēja kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību, skaidrojot, cik droša patērētājiem ir vistas gaļa. «Vēl nesen uz atsevišķām augu eļļas pudelēm varējām lasīt, ka šīs eļļas nesatur holesterīnu, tāpēc patērētājam varēja rasties maldīgs priekšstats, ka citas eļļas to satur. Tāpat ir ar «Ķekavas» paziņojumu. Daudzi cilvēki Latvijā uzskata, ka pie mums piens tiek ražots no piena pulvera un vistas tiek barotas ar hormoniem un bagātīgi satur antibiotiku atliekvielas. Tieši tāpēc arī radās doma par šīs tēmas aktualizāciju,» iepriekš skaidroja L. Neimane.

L. Neimane izmeklējumiem laboratorijā iegādājās 8 vistas gaļas paraugus: «Maxima» veikalā iegādājās zīmola «Diženā» vistas fileju, Centrāltirgū — «Eventus» vistas stilbiņus, šķiņķus un filejas, «Gaļas nams» veikalā nopirka zīmola «Bauska» vistas stilbiņus, šķiņķus un filejas, «Maxima» iegādājās p/f «Ķekava» vistas stilbiņus, šķiņķus un filejas, «Mego» veikalā — zīmola «Marienbāde» vistas fileju un šķiņķi, lielveikalā «Rimi» pieejamo vistas stilbiņu, šķiņķi un fileju (ražotājs nav norādīts, tikai izcelsmes valsts — ES), «Beta» veikalā nopirka ražotāja «Talegg» vistu aknas un Centrāltirgū — z/s «Zvirbulīši» vistas stilbiņu.

Šie vistas gaļas paraugi tika nodoti laboratoriskajiem izmeklējumiem pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā  «Bior», lai tajos meklētu antibiotikas un hormonus.

L. Neimane, komentējot ideju laboratoriski izmeklēt vistas gaļas paraugus, norāda, ka jautājums par antibiotiku klātbūtni pārtikā, t.sk. gaļā, tiek saistīts ar bažām par pasaulē pieaugošo t.s. antibiotiku rezistenci, kura tiek saukta arī par antimikrobo rezistenci jeb mikrobo rezistenci, kad mikroorganismi, pierodot pie konkrētā medikamenta iedarbības, tomēr spēj izdzīvot un augt. «Turklāt dietologiem un uztura speciālistiem, kas iesaka uzturā vairāk lietot vistas gaļu, ir jābūt drošiem par to, ko iesaka saviem pacientiem,» saka dietoloģe.

«Bior» norāda, ka komentārus par konkrētiem izmeklējumiem nav tiesīgi sniegt, tāpēc lūdzām rezultātus skaidrot Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes profesorei, vadošajai pētniecei Andai Valdovskai. Pētniece, iepazinusies ar izmeklējuma rezultātiem, secina: «Zāļu atliekvielu, tajā skaitā antibiotiku un steroīdu maksimāli pieļaujamos limitus (MPL) pārtikas produktos, tajā skaitā putnu gaļā, reglamentē Eiropas Komisijas 2009. gada 22. decembra Regula (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos (turpmāk — Regula Nr.37/2010).

Izvērtējot testēšanas pārskatus, redzams, ka putnu gaļai noteiktie MPL nav pārsniegti, līdz ar to pārbaudītie produkti no zāļu atliekvielu viedokļa ir nekaitīgi izmantošanai pārtikā.

Vienlaikus testēšanas pārskati satur rādījumus arī par vairākām citām zāļu atliekvielām, piemēram, cefaleksīnu, cefkvinomu u.c., kuriem šobrīd Regula Nr.37/2010 nenosaka MPL putnu gaļā, līdz ar to šajā gadījumā noteiktajiem līmeņiem Regulas Nr. 37/2010 prasības nav piemērojamas.»

Skaidrojot vairāku citu zāļu atliekvielu rādījumus, A. Valdovska norāda: «Minētās zāles ir jaunākās paaudzes plaša darbības spektra antibiotikas. MPL noteikšana ir darbietilpīgs process, ir nepieciešams pietiekams datu apjoms, lai Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) varētu izstrādāt zinātniski pamatotus MPL. Arī formālās procedūras, apspriešanās ar ES dalībvalstīm un sabiedrību prasa noteiktu laiku. Līdz ar to ir normāla situācija, ka ne visām jaunākajām zāļu vielām un ne visām dzīvnieku sugām nekavējoties ir noteikti MPL. Tāpat ir pareizi, ka nepieciešamības gadījumā dzīvnieku ārstēšanai tiek izmantotas jaunākās paaudzes zāles, kas ir efektīvas pret konkrēto slimības ierosinātāju, tādējādi neaudzējot šo ierosinātāju antibakteriālo rezistenci, bet gan tos efektīvi apkarojot. Taču tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka gaļa no dzīvniekiem, kas legāli ārstēti ar šīm zāļu vielām, būtu kaitīga patērētāju veselībai. Veterinārārstiem zāļu vielas ir jālieto saskaņā ar to lietošanas instrukcijām, jāievēro instrukcijās noteiktais nogaidīšanas laiks pirms dzīvnieku kaušanas. Ja tas tiek ievērots, problēmām nav jābūt. Turklāt kompetentajai iestādei (Latvijā — Pārtikas un veterinārajam dienestam), saņemot gaļas testēšanas pārskatus un pamatojoties uz spēkā esošo vispārējo pārtikas likumdošanu (Regula 178/2002), ir jāizvērtē arī tās zāļu atliekvielas, kurām vēl šobrīd nav noteikti MPL, bet, redzot, piemēram, ka kādai no zāļu atliekvielām konstatētais līmenis vairākkārt pārsniedz kvantitatīvās noteikšanas robežu, ir jāatsauc konkrētais produkts no tirgus.»

Arī Latvijas uzraugošā institūcija — Pārtikas un veterinārais dienests — pēdējo pusotru gadu ņemtajos vistas gaļas paraugos nav konstatējis antibiotiku atliekvielas (hormonu lietošana ES valstīs ir aizliegta), t.i., šī gaļa ir atbildusi visiem normatīviem un bijusi patērētājiem droša lietošanā.