Programma «ZĪLE»

Valmieras domes priekšsēdētājs JĀNIS BAIKS par «ZĪLI» stāsta: «Pašvaldības īsteno dažādus uzņēmējdarbības atbalsta projektus. Pirms trim gadiem izveidojām atbalsta programmu uzņēmējiem, kuri vēlas attīstīt inovācijas, bet tam pietrūkst finansējuma. Šī programma veicina jaunu produktu un inovāciju realizēšanu. Vēlamies gan stiprināt esošos uzņēmējus, gan arī veicināt jaunu uzņēmumu veidošanos. Iniciatīvu uzsākām mēs, pirmajā gadā arī piesaistījām Vidzemes plānošanas reģiona finansējumu – 9000 eiro. Ņemot vērā, ka ne tikai Valmierā, bet arī ap Valmieru ir lokalizējušies daudz uzņēmumu, mūsu aicinājumam iesaistīties atbalsta programmā atsaucās arī kaimiņu pašvaldības. Paldies viņiem par to, jo tas dod iespēju vairāk uzņēmējiem saņemt atbalstu. Šogad programmas īstenošanai esam saņēmuši finansējumu projektā «Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas», un līdz ar to konkursa finansējums šogad ir 37 tūkstoši eiro. Viena inovāciju projekta minimālais atbalsta apjoms ir 2000 eiro, bet maksimālais – 10000 eiro. Šogad tika saņemti 19 pieteikumi, no kuriem komisija lēma atbalstīt piecus biznesa inovāciju projektus produktu un pakalpojuma klāsta paplašināšanai, kā arī pārdošanas un iekšējo procesu optimizācijai.»

LAURA ŽUKOVSKA-SUPE, uzņēmēja, kas finansējumu saņēma 2019. gadā, stāsta: ««ZĪLES» konkursa atbalsts bija ļoti nozīmīgs, jo deva iespēju iegādāties pirmās trīs šujmašīnas un izstrādāt pirmos peldkostīmu prototipus. Tieši projekta laikā varējām veikt nopietnāku tirgus izpēti, saprast tālāko darbības virzienu un uzdevumus. Projektu iesniedzām kā saimnieciskās darbības veicējas, bet tā noslēgumā dibinājām sociālo uzņēmumu SIA «Mans peldkostīms», iestājāmies inkubatorā un sociālo uzņēmumu reģistrā. Bez «ZĪLES» finansiālā atbalsta tik strauja virzība nebūtu notikusi.» Viņa kopā ar apģērbu dizaineri Elēnu Dmitrijevu ir radījušas zīmolu SWIMBE, kur piedāvā personalizētu apģērbu radīšanas un iepirkšanās pieredzi – sievietei ir iespēja radīt savu sapņu peldkostīmu, kas gan atbilst sievietes individuālajiem izmēriem, gan tiek izveidots unikāls dizains.

Jānis Baiks par to, vai un kā pašvaldībai ir jāatbalsta uzņēmēji, stāsta: «Pašvaldībai ir jāveicina uzņēmējdarbības attīstība. Pirmais un galvenais nosacījums ir netraucēt. Pēc tam iespēju robežās jāorganizē atbalsts. Piemēram, infrastruktūra Valmierā ir mērķtiecīgi veidota, lai būtu ražošanai pietiekama, tajā skaitā elektrības, ūdens un kanalizācijas pieslēgumi. Svarīgs uzņēmējdarbības atbalsts ir ceļu infrastruktūra – lai tie ir kārtībā un tiek uzlaboti arī šobrīd. Pašlaik Valmierā attīstām bijušā gaļas kombināta teritoriju – vispirms sakārtojot infrastruktūru, pēc tam atsevišķas ēkas vai zeme tiks piedāvāta uzņēmējdarbībai. Uzņēmējiem interese par šo teritoriju ir, varbūt Covid-19 ir nedaudz pamainījis dažu uzņēmumu plānus, bet ir arī uzņēmumi, kam šo teritoriju vajadzētu uzreiz. Diemžēl Valmierā šobrīd biroja telpas un ražošanas ēkas ir deficīts, jo visi strādā un ražo. No otras puses, tas ir patīkami, ka uzņēmēji aug un attīstās Valmierā. Likums ir strikti ierobežojis iespēju elastīgi un ātri palīdzēt uzņēmējam, jo, piemēram, ir noteikts, kā telpai ir jārēķina nomas maksa. Tas ir Ministru kabineta noteikumos rakstīts. Līdz ar to privātais uzņēmējs var būt elastīgāks un pateikt, ka, piemēram, pirmie trīs mēneši ir bezmaksas un nomas maksa jāsāk maksāt no ceturtā mēneša. Pašvaldība to darīt nedrīkst.

Mums ir arī jādomā par darbaspēku – jā, varam aicināt darbiniekus no citām vietām, bet varam arī sagatavot tepat. Liels darbs ir paveikts gan Valmieras tehnikumā, gan Vidzemes Augstskolā, lai sagatavotu konkurētspējīgus darbiniekus, bet laikam ir jāseko līdzi, jo profesijas un kvalifikācijas prasības mainās ātrāk, nekā izglītības sistēma vispār var mainīties. Man prieks par metālapstrādes programmu, ko pagājušajā gadā realizējām Valmieras tehnikumā, jo uzņēmēji mums ieteica, kāds darbaspēks būtu nepieciešams. Tehnikums atbilstoši iespējām pielāgojās, un šobrīd tur mācās jaunie speciālisti. Pilsētai ir jāaug līdzi. Tagad daudz cilvēku brauc uz Valmieru strādāt, jo mums darba vietu ir vairāk nekā iedzīvotāju darbspējas vecumā. Ir daļa valmieriešu, kuri brauc strādāt citur, līdz ar to notiek mijiedarbība.»