Priekšvēlēšanu cīņas medikamentu tirgū

Lielā mērā zāļu cenu kāpumu Latvijā noteica Gunta Belēviča ieviestais paralēlais zāļu eksports/imports. Tas nozīmē — mūsu vairumtirgotājs tagad var lētākas zāles vest uz valsti, kur tās ir dārgākas, ja vien pieliek pareizo anotāciju tās valsts valodā, uz kurieni ved. Un otrādi — ja kādā Eiropas Savienības valstī atrastos medikamenti, kas ir lētāki, tos varētu kā paralēlo importu atvest uz Latviju, ja vien pievienotu anotāciju latviešu valodā. Diemžēl gandrīz viss, kas notiek šajā jomā, ir paralēlais eksports — mūsu vairumtirgotāji zāles ved prom. Paralēlais zāļu eksports/imports ieber miljonus zāļu tirgotāju maciņos, notur mūsu zāļu cenas Rietumeiropas līmenī, bet to nu mūsu Zāļu ministrija labot negrasās.

Otrs apstāklis, kas man liek ar ļoti lielu skepsi raudzīties Veselības ministrijas centienos, ir ES viltoto zāļu regula/direktīva, kas stājas spēkā 2019. gada 9. februārī. Tā būs finansiāli ietilpīga — būs vajadzīgs papildu finansējums IT sistēmām, speciālistiem, kuriem būs zāļu flakoni jāskenē, būs jārada sistēma, lai katram medikamentam Eiropas telpā var izsekot. Izdevumus par regulas ieviešanu mēs izjutīsim kā zāļu cenu kāpumu. Jau šobrīd vērojama tendence, ka bagātās Rietumeiropas slimnīcu aptiekas, atvērta tipa aptiekas centīsies sapirkties zāles iepriekš, lai novilcinātu regulas pilnu darbību savās iestādēs. Tā rezultātā kādu brīdi būs atsevišķu medikamentu deficīts — ražotāji nebūs saražojuši medikamentus tik, cik vajag šādam pārejas periodam. Kā liecina pieredze, grūti prognozēt, kurā zāļu tirgus segmentā radīsies deficīts.

Trešais apstāklis ir vienkāršāks. Mazajai Latvijas valstij ir visai sarežģīti diktēt cenas. Nevar piespiest ražotājus un piegādātājus ilgstoši piegādāt medikamentus par cenām, kas tiem nav izdevīgas. Mēs neesam Francija vai Vācija ar lielu tirgu, bet šeit vietā der atcerēties, ka lielākoties zāles Francijā un Vācijā ir dārgākas.

Veselības ministrijas pirmsvēlēšanu aktivitātes paredz zāļu cenu koridoru. Zālēm ir dažāda cena, pat ja tās satur vienu un to pašu aktīvo vielu. Piemēram, Latvijas tirgū ir zāles, kas satur vienu un to pašu aktīvo vielu X, bet vienas firmas preparāts A maksā 5 eiro, otras preparāts B — 6 eiro, trešās preparāts C — 10, bet ceturtās preparāts D — 20 eiro. Valsts šādā gadījumā apmaksā 5 eiro pat tajos gadījumos, ja pacients pērk medikamentu B,C,D. Cenu koridors noteiks, ka valsts savus 5 eiro maksās par medikamentu, kas maksā ne vairāk par 10 eiro, bet dārgāko medikamentu ražotājiem cenas jāsamazina (tur iestrādās algoritmu). Ja ražotāji zāļu cenu nesamazinās, tad pacientam, kurš vēlēsies iegādāties zāles D, būs jāmaksā par tām pilna cena un valsts nekompensēs neko.

Kāpēc vispār būtu jāpērk dārgākas zāles ar identisku saturu, ja jau pieejamas lētākas? Es pats jebkurā gadījumā izvēlētos lētāku ģenērisko medikamentu, nevis dārgāku oriģinālpreparātu, un saviem pacientiem iesaku rīkoties tieši tāpat. Problēma ir pacientu līdzestībā, kas ir viena no būtiskākajām ārstniecības sastāvdaļām.

Patiesībā jau lielākā daļa pacientu tiešām izvēlas lētākos preparātus. Tātad šoreiz ar Ministru kabineta noteikumiem tiks grūstīts dārgais segments, un, iespējams, ministrijai tik ļoti nerūp — būs tie mūsu tirgū vai nebūs.

Ministru kabineta 899. noteikumos es saskatu visai būtisku problēmu — jauno koridoru attiecināt arī uz tādiem zāļlīdzekļiem, kur Latvijā reģistrēti tikai 2 vai 3 medikamenti. Ja pēkšņi tie divi dārgākie ministrijas diktātam nepiekrīt, Latvijas zāļu tirgu atstāj, bet tas viens palikušais — lētākais medikaments kaut kāda iemesla dēļ nav laikā vai pietiekamā daudzumā Latvijas tirgū, parādās reālas problēmas. Zāļu deficīts nudien nav nekas jauns.

Ministru kabineta noteikumi vēl ir tapšanas noslēdzošajā stadijā, un neskaidrs paliek ieviešanas termiņš, izskatās, ka 1. oktobris. Tas nozīmē, ka ražotājiem jāiesniedz savas samazinātās cenas līdz 15. augustam. Varen jautrs vingrinājums zāļu firmu pārstāvniecībām būs meklēt savus Eiropas priekšniekus Nicas vai Tenerifes pludmalēs, jo parasti lielās Eiropas firmas nekādus lēmumus vasarā nepieņem.

Vēl interesantāk ir vērot, kā šos procesus ministrija plāno savienot ar Nacionālā Veselības dienesta un Zāļu valsts aģentūras reformu, kas abu šo iestāžu kapacitāti vismaz reformas brīdī nevairo, bet rada iespaidu par haosa aģentūru.

Piezīme. Šī raksta autors vēlēšanās nepiedalīsies.