Pieaugušais un mācības. Kāpēc ne?

Vakarskola tavā dzīvē. Kādus pēdu nospiedumus tā ir atstājusi?

Vakarskola manā mūžā — tie divdesmit gadi jeb četras piecgades – ir pietiekami ilgs laiks no manas dzīves, kuru es esmu pavadījusi divās vakarskolas ēkās – Rīgas ielā 27 un Raiņa ielā 11. Tas ir bijis interesants un pārsteigumiem bagāts laiks. Tā bija mana pirmā audzināmā klase, kurā daži skolēni bija vecāki par mani. Tas bija liels pārbaudījums. Protams, pēc tam ir bijušas vēl klases un absolventi, un ir tik patīkami, ka satiekoties mums ir daudz kopīga, ko atcerēties.

Kā jūs vakarskolā sapratāt un izjutāt to atziņu, ka ir jāveido īpaša izglītības programma tieši pieaugušajiem – ar atšķirīgu pieeju, attieksmi, varbūt arī metodēm un pat tik elementārām lietām kā citi mācību stundu laiki?

Pieaugušo izglītības programmas nepieciešamība radās, ja tā var teikt, pati no sevis. Tie cilvēki, kas kādu iemeslu dēļ bija no skolas aizgājuši, mainoties sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem valstī, nonāca situācijā, kad darba devēji pieprasīja vidējo izglītību. Šie cilvēki nāca uz skolu, interesējoties par iespējām izglītību iegūt, un, runājot ar viņiem, mēs sapratām – vajag kaut ko pilnīgi citu. Pieaugušie nav gatavi vienkārši apsēsties skolas solā un mācīties tāpat kā skolēni.