Pie saulgriežu ugunskura — tālu no Latvijas
Ziemas svētki, Liela diena,
Tie Dievam dārgi laiki:
Ziemas svētki bluķi vilka,
Liela diena šūpli kāra.
Ir pagājis gads, kopš Arhlatviešos pirmo reizi tika svinēti Ziemas saulgrieži. Pa ciema ielām atkal tika vilkts bluķis, kas, kā tautas ticējumos teikts, savāc visu slikto, kas nospiež cilvēka sirdi un prātu.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, šie Ziemas saulgrieži likās pieticīgāki, bet ne mazāk nozīmīgi. Ar savām skanīgajām balsīm un smiekliem M. Gorkija ciema (Arhlatviešu) mazliet iestāvējušos gaisu satricināja Augšbebru (Omskas apgabals) folkloras ansambļa «Varavīksne» dziedones. Lai arī ārā bija trīsdesmit grādu sals, tas neatturēja vietējos latviešus pa mazam ceļa gabaliņam vilkt bluķi un iet rotaļās pie saulgriežu ugunskura. Kā ierasts, bija jāizspēlē rotaļas «Kaza un vilks», «Danco, lāci!», to vadīšanu uzņēmās Augšbebru latvietes. Rotaļa «Kaza un vilks» simbolizē dienas, gaismas (kazas) un nakts, tumsas (vilka) cīņu saulgriežu laikā. Ja vilks kazu ātri noķer, ziema būs īsa. Vilks tik tiešām kaziņu noķēra ātri, gribas ticēt, ka šī aukstā Krievijas ziema neievilksies.
LATVISKI. Ziemas saulgriežos 30 grādu salā Baškortostānā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv