Periodontīts – izplatīta un ārstējama zobu slimība
Mutes dobuma veselība ir atkarīga ne tikai no zobu, bet arī no smaganu stāvokļa. Iekaisušas, asiņojošas smaganas, smaganu pietūkums un apsārtums liecina par periodontītu – smaganu saslimšanu. Periodontīts, kas pazīstams arī ar nosaukumu paradontoze, nevar tikt izārstēts ar zāļu uzlējumiem un citiem bezrecepšu medikamentiem – ja Jūs ir skārusi šī kaite, vizīte pie zobārsta ir obligāta.
Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, periodontīts vēl joprojām ir viena no izplatītākajām zobu kaitēm visā pasaulē, ieskaitot attīstītās valstis. Lai mazinātu zobu zaudēšanas risku, par smaganām ir jārūpējas visu mūžu, tāpēc lasiet tālāk un uzziniet, kā atpazīt pirmās periodontīta pazīmes un kāda ir periodontīta profilakse!
Foto: Shutterstock.com
Slimību pazīmes, ko nedrīkst ignorēt nevienā vecumā
Smaganu slimības izraisa baktērijas, kas krājas zobakmenī, veicina smaganu atkāpšanos un bojā smaganas un kaulaudus. Periodontīts reti kad noriet bez simptomiem, un tikai agresīvā periodontīta gadījumā slimības simptomi izpaužas pēkšņi un izteikti. Parasti iekaisums palielinās pakāpeniski, un pacients ilgu laiku piedzīvo šādus simptomus:
● smaganu asiņošana ir viena no pamatpazīmēm, kas liecina, ka mutes dobumā kaut kas nav labi. Lai gan savainot smaganas var arī parastas tīrīšanas laikā, lietojot pārāk cietu zobu suku, tomēr vairumā gadījumu asiņošana signalizē par smaganu problēmām;
● zobu pārvietošanās liecina par to, ka periodontīts ir saēdis ievērojamu kaulaudu daļu. Rezultātā zobs zaudē stabilitāti, sāk kustēties un var tikt zaudēts, jo zobam vairs nav kur turēties smaganā;
● pietūkušas un sarkanas smaganas arī ir viens no signāliem, ko nedrīkst ignorēt. Smaganu tūska un neparasti spilgta sarkana krāsa liecina par aktīvu iekaisumu.
Periodontīts var palielināt zobu un smaganu jutīgumu, bet ielaista paradontoze signalizē par sevi ar strutainiem izdalījumiem. Taču, lai uzsāktu ārstēšanu, nav jāgaida slimības smagākie simptomi – smaganas var veiksmīgi atveseļot slimības agrīnā stadijā.
Foto: Shutterstock.com
Periodontīts un ne tikai: galvenais, kas jāzina par smaganu iekaisumu
Periodontīts, paradontoze, gingivīts – ārpus profesionālas stomatoloģijas vides šos apzīmējumus mēdz lietot kā sinonīmus, taču patiesībā tie apzīmē dažādas smaganu saslimšanas pakāpes. Lai veiksmīgāk sekotu līdzi sava mutes dobuma veselībai, cilvēkiem pirmām kārtam jāapzinās, ar ko atšķiras gingivīts un periodontīts:
● gingivīts – agrīna un vieglākā smaganu iekaisuma forma. Par to liecina nedaudz apsārtušas, pietūkušas smaganas ar regulāriem vai neregulāriem asins izdalījumiem. Cilvēks ar gingivītu var just nelielu diskomfortu mutes dobumā, taču tas nav obligāts nosacījums. Gingivītu var pilnībā izārstēt zobu higiēnists, ja slimība tiek savlaicīgi diagnosticēta;
● periodontīts – smagāka smaganu slimības forma, kas var pilnībā noārdīt kaulaudus. Ja periodontīts netiek ārstēts, zobus var zaudēt, neatkarīgi no to veselības;
● paradontoze – slimība ar tādiem pašiem simptomiem kā periodontīts, taču bez smaganu iekaisuma.
Periodontīts tiek iedalīts trīs veidos:
- Agresīvais periodontīts – pēkšņs smaganu iekaisums, kas strauji noārda zobu balstošās struktūras;
- Hroniskais periodontīts – izplatītākais periodontīta veids, kas veidojas pamazām, parasti tā iemesls ir ilgi neārstēts gingivīts;
- Nekrotiskais periodontīts – infekcijas slimība, kas izraiza nekrozi, parasti piemeklē pacientus ar sistēmiskajām slimībām, piemēram, HIV vai imūndepresiju.
Visas smaganu slimības ārstē viens ārsts – zobārsts-periodontologs. Kā tas notiek?
Foto: Shutterstock.com
Diagnoze paradontoze – kā ārstēt?
Atšķirībā no gingivīta, ko mūsdienās var izārstēt pilnībā, paradontoze un periodontīts iedarbina neatgriezeniskus procesus, taču mūsdienu stomatoloģija var efektīvi apturēt slimības izplatīšanos un atveseļot smaganas. Lai izārstētu pacientu, zobārsts veic šādas manipulācijas:
● izjautā pacientu un apskata mutes dobumu ar mērķi noteikt slimības pakāpi un iespējamos cēloņus (zobakmens, iedzimtība, kuņģa slimības, cukura diabēts u.c.);
● izvērtē smaganu kabatu dziļumu;
● nosaka ārstēšanas veidu: zobakmens noņemšana, smaganu kabatu iztīrīšana, ķirurģiskā iejaukšanās u.c.
Sarežģītākās situācijās paradontoze tiek ārstēta ar zobu ķirurga palīdzību, jo dažos gadījumos noārdītos kaulaudus var atjaunot tikai ķirurģiskā ceļā. Šāda ārstēšana ir laikietilpīga un prasa arī nopietnus finansiālus ieguldījumus, tāpēc svarīgi ir patstāvīgi rūpēties par mutes dobuma veselību, neļaujot baktērijām kaitēt Jūsu smaganām.
Par spīti izplatītam uzskatam, paradontoze nav tikai un vienīgi senioru slimība, tā piemeklē arī gados jaunākus cilvēkus. Jo agrāk Jūs sāksiet veikt profilaktiskās procedūras, jo mazāks būs gingivīta un periodontīta risks. Raksta otrajā daļā atradīsiet noderīgus un vienkāršus padomus, kā parūpēties par saviem zobiem!
Foto: Shutterstock.com
Paradontoze nav neizbēgama: četras efektīvas profilakses metodes
Tāpat kā citas zobu slimības, arī periodontīts var tikt novērsts, pateicoties rūpīgai mutes dobuma higiēnai. Zobu higiēna paredz ne tikai kvalitatīvu zobu tīrīšanu, bet arī pareizu zobu apkopi mājas apstākļos un regulāru zobu higiēnista apmeklējumu.
Lūk, četras aktivitātes, kas jāveic ikvienam cilvēkam, lai pasargātu sevi no smaganu iekaisuma un periodontīta:
● tīriet zobus ar pareizi piemeklētu zobu pastu un zobu suku divas reizes dienā. Svarīgi ir atrast plašajā piedāvājumā tieši Jums vajadzīgo zobu pastas un zobu sukas komplektu, nepieciešamības gadījumā šajā jautājumā var konsultēties ar zobārstu un zobu higiēnistu. Neaizmirstiet mainīt zobu suku reizi trijos mēnešos, jo uz novecojušas sukas uzkrājas baktērijas, kas var nonākt mutes dobumā un izraisīt iekaisumu;
● izmantojiet zobu diegu reizi dienā. Zobu diegs ir ļoti efektīvs palīgs periodontīta profilaksē, jo tas labi iztīra zobu starpas, samazinot baktēriju skaitu mutes dobumā. Periodontīta risku var samazināt, diegojot zobus tikai 1 – 2 minūtes dienā;
● izmantojiet mutes skalojamo līdzekli. Tā kā periodontīts un tā priekštecis gingivīts ir baktēriju izraisītās slimības, antibakteriāla mutes skalojama līdzekļa izmantošana padara ikdienas zobu higiēnu vēl efektīvāku;
● apmeklējiet zobu higiēnistu reizi sešos mēnešos. Regulāra zobakmens un mīkstā aplikuma noņemšana ir efektīvākā metode cīņā ar smaganu slimībām. Periodontīts ir slimība, kas izplatās pakāpeniski, tāpēc savlaicīgi pamanot pirmās gingivīta pazīmes, smaganas var izārstēt vēl slimības agrīnā stadijā.
Ja smaganu veselība nevar tikt atjaunota ar higiēnas pasākumiem vien, jāmeklē zobārsta palīdzība. Periodontīts pakļaujas ārstēšanai, ja to veic kvalificēts zobārsts ar specializāciju paradontoloģijā. Latvijā vispusīgu paradontozes ārstēšanu piedāvā Dr. Alēnas Butkēvičas zobārstniecības klīnika.
Foto: Shutterstock.com
Efektīva paradontozes ārstēšana Rīgā
Dr. Alēnas Butkēvičas klīnikas pakalpojumu klāstā ietilpst visi modernas stomatoloģijas virzieni. Pacientiem ar smaganu problēmām tiek piedāvāta periodontīta ārstēšana, ko veic profesionāli zobārsti ar kvalifikāciju paradontoloģijā. Dr. Butkēvičas klīnikas pacientiem uzturēt smaganu veselību palīdz:
● zobārsti-periodontologi;
● zobu higiēnisti;
● zobu ķirurģi.
Ja periodontīts vai paradontoze ir gājuši Jums secen, un paradontologa palīdzība nav nepieciešama, neaizmirstiet regulāri apmeklēt zobu higiēnistu. Profilaktiskās procedūras laikā tiek noņemts zobu aplikums – viens no galvenajiem gingivīta un periodontīta iemesliem. Bet, ja profilaktiskie pasākumi vairs nav pietiekami, kvalificēts zobārsts Dr. Butkēvičas klīnikā izstrādās Jums individuālu ārstēšanas plānu un izmantos modernas metodes, kas palīdz saglabāt dabīgos zobus un pagarināt kaulaudu mūžu.
21. gadsimtā periodontīts ir veiksmīgi ārstējams, un kvalitatīvi veikta zobu higiēna palīdz uzturēt smaganu veselību visa mūža garumā. Izmantojiet modernas stomatoloģijas iespējas un piesakiet vizīti Dr. Butkēvičas klīnikā!
Apmaksāta publikācija