Pastnieks Brauns

- 25.Oktobris, 2023
Valmierietis
Laikrakstā

Vai jums kādreiz ir gadījies, ka pasta sūtījums aizkavējas, lai gan tam būtu jāpienāk, teiksim, trešdienā, bet vēl ceturtdienā nekā? Šodien vēstuļu vai abonēto laikrakstu piegāde kavējas reti.

Viduslaikos regulārā pasta pakalpojumi bija pieejami tikai amatpersonām vai augstmaņiem, piemēram, kādam rāts­kungam, tiesnesim vai mājas pārvaldniekam. Līdz ar to ziņneša vai pastnieka amats bija savā ziņā privileģēts, jo bez viņiem sūtījumu piegāde nebija iespējama.

Līdz pat 17. gadsimta sākumam vēstules un citas ziņas mēdza ceļot vairākas nedēļas, pat mēnešus, reizēm gadus, nevienam precīzi nezinot, kad sūtījums sasniegs adresātu. 

Nostabilizējoties jaunām lielvarām Eiropā, katra centās attīstīt pēc iespējas labāku un stabilāku ziņu pārvadāšanu. Regulāra un precīza ziņu aprite bija prestiža jautājums. Varētu teikt, ka vieni no modernā pasta celmlaužiem Eiropā bija Zviedrijas impērija. Vidzemē, kas lielāko daļu 17. gadsimta atradās Zviedrijas iekarojumu sastāvā, moderna pasta sistēma sāka darboties 1639. gadā. Tās pamatā bija trīs priekšnoteikumi – ziņu piegādes regularitāte, pasta pakalpojumu pieejamība visiem, valsts ieceltu ierēdņu aparāts, tai skaitā pastnieki. 

VALMIERAS PILSĒTAS PLĀNS 17. gadsimtā. Foto no Valmieras muzeja krājuma


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru