Pasargāt bērnus no cigarešu dūmiem

Pasīvā smēķēšana ir tikpat bīstama

Pasīvā smēķēšana ir smēķētāja izelpoto dūmu un to dūmu, kas nāk no aizdedzinātas cigaretes, cigāra vai pīpes, ieelpošana. Nesmēķētāji, kas ir spiesti ieelpot šos dūmus, ir pasīvie smēķētāji. Cigarešu dūmi ir ārkārtīgi bīstami maziem bērniem, zīdaiņiem un grūtniecēm. Dūmi grūtniecēm var radīt mazāku zīdaiņa dzimšanas svaru, embrija nāvi un priekšlaicīgas dzemdības. Pasīvai smēķēšanai pakļautajiem zīdaiņiem pastāv lielāks risks nomirt ar zīdaiņu pēkšņās nāves sindromu.

Pasīvai smēķēšanai mājās pakļautajiem bērniem ir lielāks risks astmas simptomu attīstībai, kā arī biežāk novērojamas astmas lēkmes. Tāpēc šiem bērniem ir biežāk un ilgāku laiku jālieto zāles astmas ārstēšanai. Smēķētāju bērniem ir palielināts meningokoku izraisītu infekciju risks (piemēram, meningīts, sirds slimības), kas dažkārt var izraisīt nāvi vai invaliditāti. Jāņem vērā, ka bērna veselībai kaitē ikviena vecāku izsmēķētās cigaretes dūmu daļiņa, un tā var izraisīt bronhītu, plaušu karsoni vai astmas pastiprināšanos.

Maldīgs ir priekšstats, ka cigarešu dūmus var viegli izvēdināt. Pat, ja dūmi nav redzami, tie saglabājas gaisā stundām ilgi un ir tikpat kaitīgi kā redzamie. Pat vislabākā ventilācija un filtri nevar droši un pilnīgi attīrīt gaisu telpā, kurā smēķē. Tāpēc, uzturoties telpā, kurā smēķē, nav iespējams no dūmiem izvairīties. Smēķētāju mājās putekļi, virsmas un mēbeles satur tabakas dūmu ķīmiskās vielas, kas pie katras kustības tiek saceltas gaisā un tiek ieelpotas.

Cigaretes ir nopietns drauds skolēnu veselībai

Starptautiskais jauniešu smēķēšanas pētījums (2019. gads) parādīja, ka 49,2% skolēnu Latvijā kādreiz ir pamēģinājuši smēķēt cigaretes, kaut vai vienu vai vairākas reizes ievelkot dūmus. Savukārt 33,8% skolēnu norāda, ka pēdējās nedēļas laikā mājās viņu klātbūtnē kāds ir smēķējis. Tāpat skolēni tiek pakļauti pasīvajai smēķēšanai arī ārpus mājām. 44,9% skolēnu uzskata, ka pēdējo septiņu dienu laikā tikuši pakļauti pasīvajai smēķēšanai telpās sabiedriskās vietās, piemēram, skolā, kafejnīcā u.c.. Savukārt 66,4% skolēnu uzskata, ka pēdējo septiņu dienu laikā tikuši pakļauti pasīvajai smēķēšanai sabiedriskās vietās ārpus telpām, piemēram, parkā, uz ielas, sabiedriskā transporta pieturā u.c..

Cigaretēm degot, dūmos rodas bīstamas vielas

Tabakā esošais nikotīns rada atkarību no smēķēšanas, bet cilvēku priekšlaicīgas nāves galvenais izraisītājs ir ķīmisko vielu kokteilis, ko cigaretes degšanas laikā ieelpo smēķētājs. Kad cigarete tiek aizdedzināta, tā sadedzina tabaku līdz pat 900°C temperatūrā. Degšanas laikā rodas tūkstošiem jaunu ķīmisku savienojumu, kas ir bīstami gan pašiem smēķētājiem, gan apkārtējiem cilvēkiem. Cigarešu dūmos ir aptuveni 7000 ķīmisko vielu, tostarp vairāk nekā 70 no tām ir kancerogēnas un var izraisīt vēzi. Tāpat tās var izraisīt arī sirdslēkmi, insultu, plaušu slimības, smaganu slimības un iedragāt kopējo imūnsistēmu.

Cigarešu degšanas laikā izdalītie dūmi kairina elpošanas ceļus un plaušu audus, radot klepu un krēpas. Pasīvā smēķēšana ir galvenais iemesls, kas rada saasinājumus cilvēkiem, kuriem ir astma, alerģijas vai hroniskas plaušu slimības. Pat ļoti nelielam tabakas dūmu apjomam var būt tūlītēja iedarbība uz asins recēšanu un trombu veidošanos, kas ir svarīgi sirds slimību faktori. Pie tam sirds slimības ir visizplatītākais nāves iemesls Eiropā gan smēķētāju, gan nesmēķētāju vidū.

Tāpēc viens no labākajiem soļiem, ko ikviens cilvēks var paveikt savas veselības labā, ir neuzsākt smēķēt cigaretes vai atmest šo kaitīgo ieradumu pēc iespējas ātrāk. Atmetot smēķēšanu, cilvēka organisms spēj visai strauji atjaunoties, pie nosacījuma, ka cigaretes jau nav nodarījušas neatgriezeniskas sekas. Ja neizdodas atmest smēķēšanu uzreiz, to iespējams aizstāt ar mūsdienīgām alternatīvām, kas nerada dūmus un nepakļauj pasīvās smēķēšanas draudiem apkārtējos

Nekautrējieties meklēt palīdzību

Ilgstošiem smēķētājiem, kas cigaretes sākuši lietot agrā jaunībā atmest parasti ir grūtāk. Ja ir izveidojusies ļoti spēcīga atkarība, atmešanas process var izrādīties ļoti nopietns izaicinājums. Šādos gadījumos palīdzēt atmest smēķēšanu var ģimenes ārsts vai narkologs. Tāpat anonīmu palīdzību iespējams saņemt zvanot pa konsultatīvo tālruni smēķēšanas atmešanai: 67037333.