Pārmaiņas nāk!

Diskusijas laikā klātesošie apstiprināja, ka skolēnu paradumi iegūt, apstrādāt un lietot zināšanas ir pilnībā mainījušies, tāpēc pedagogiem jāmeklē jauna pieeja mācību vielas skaidrošanai, kā arī aktīvi jāizmanto mūsdienu komunikācijas instrumenti.

Pedagogi atzina, ka visvairāk likusi aizdomāties «SSE Riga» asociētā profesora Roberta Ķīļa lekcija, kurā viņš stāstīja par bikstīšanas metodes lietošanu skolās. «Tā vietā, lai aizrādītu bērniem, ka skriet nedrīkst, vienā no skolas stāviem jāierīko skrejceļš. Ja vēlaties, lai bērni ēd veselīgāk — nevajag aizliegt bulciņas, bet gan jāpadara pieejamāki augļi un dārzeņi,» piedāvā Ķīlis.

Roberts Ķīlis uzskata, ka skolas laikā tradicionāli lietotā pieeja — sasniegumu neievērošana, bet kļūdu izcelšana — veido viduvējību sabiedrību. «Vai kāds var nosaukt kaut reizi, kad tika izsaukts pie direktora, jo bija izdarījis ko labu, piemēram, aizstāvējis savu klasesbiedru, kuram tiek darīts pāri?» retoriski klātesošajiem jautāja profesors, piebilzdams, ka kļūdīšanās reizēs un pārkāpumu gadījumos direktora kabineta durvis ir plaši atvērtas. «Tāpēc arī pieaugušo dzīvē cilvēki visbiežāk izvēlas pārbaudītus un nedaudz garlaicīgus risinājums, nevis spožu, bet riskantu pieeju ar iespēju kļūdīties — jo par to var saņemt sodu un nopēlumu,» skaidro R. Ķīlis.

Arī «SSE Riga» prorektore Diāna Pauna norāda, ka augstskola no skolām sagaida jauniešus ar prasmēm, kuras viņiem šobrīd trūkst: «Jaunajiem studentiem grūtības sagādā matemātika, angļu valoda, IT, kā arī tādas kognitīvās prasmes kā tekstu analīze, informācijas interpretēšana, saziņa un cieņa citam pret citu.» Kā iespējamos risinājumus D. Pauna min skolu sadarbību ar augstskolām, daudzveidīgas informācijas nodrošināšanu, kā arī skolēnu motivēšanu darbam vasarā un ārpusskolas nodarbībās. «Redzam, ka pie mums nāk jaunieši bez motivācijas un darba vietā labāk izvēlas izklaidi. Tomēr mēs nepieņemam argumentu, ka vasaru jaunietis pavadījis dīkā, jo neesot bijis iespējams atrast darbu. Daudzi miljonāri pasaulē savu biznesu uzsākuši mājas garāžā, arī katram jaunietim Latvijā ir iespēja draugu lokā kaut ko darīt garāžā — viss ir atkarīgs no paša vēlmes darboties,» uzskata prorektore.

Līdztekus lekcijām skolotājiem bija iespēja praksē pārliecināties par sadarbības nozīmi jebkurā darbā, saliedēšanas treniņos stiprinot savas skolas komandu. Viens no «Samsung Skola nākotnei. Jaunais skolēns» programmas stūrakmeņiem ir skolas digitālais pārmaiņu projekts, kas jāizstrādā apmācību laikā. Lai tas notiku pēc iespējas veiksmīgāk, skolotājiem kā mentori talkā nāks pieredzējuši biznesa vides profesionāļi.

Mentoru komandu veido «Blue Bridge Technologies» vadītājs Kārlis Andersons, «Net-Safe» Latvia vadītāja Maija Katkovska, «Uzdevumi.lv» valdes loceklis Edgars Škutāns, «Infogram» pārdošanas vadītājs Lauris Lietavietis, mācību kompānijas «Illume» dibinātāja Sandra Krisberga, Eiropas aģentūras IT projektu un programmu vadītāja Inese Purmale, izglītības entuziaste Maija Kāle, «Dynamic University» valdes locekle Līna Dzene, «Scandiweb.com» vadītājs Antons Saptiko, «Novitus» dibinātājs Kārlis Sproģis, «Inbox Baltija» pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Rihards Frīdenbergs, uzņēmēji Aleksejs Čiževskis, Anna Andersone, Mārtiņš Bērziņš un Adis Liepiņš.

«Samsung Skola nākotnei» programmā 60 skolotāji un skolu direktori apmeklēs piecus mācību moduļus, kuros uzzinās, kā komunicēt ar mūsdienu skolēnu un iesaistīt viņu mācību procesā, kā arī tiks iepazīstināti ar aktualitātēm izglītības jomā, digitālajām tehnoloģijām un to jēgpilnu izmantošanu. Komanda ar ilgtspējīgāko digitālo pārmaiņu projektu, kas vērsts uz skolēnu sasniegumu veicināšanu, balvā saņems 10000 eiro jaunākajām «Samsung» tehnoloģijām savai skolai.

*Pētījums veikts 2015. gada novembrī portālā «Draugiem.lv», apjautājot vairāk nekā 1000 skolēnus un 500 skolotājus no visas Latvijas.

KOMANDAS SALIEDĒŠANA. Pedagogi atraktīvā spēlē izprot sadarbības nozīmi.