Par migrējošo zosu atbaidīšanu no sējumiem

Ņemot vērā lielo iesniegumu skaitu, iegūstamo zosu limitu un izvērtējot saimniecībās esošo kultūraugu sējumu platības, atļaujas izsniegtas 140 saimniecībām un kopējais šādā veidā iegūstamo zosu apmērs noteikts 1000 indivīdi. 

Saimniecībās, kurās migrējošo putnu apdraudētie kultūraugu sējumi ir līdz 100 hektāriem, atļauts iegūt ne vairāk kā 5 zosis, savukārt saimniecībās, kurām šādu sējumu platības pārsniedz 100 hektārus, atļauts iegūt ne vairāk kā 10 zosis. Atļauju nosacījumi paredz, ka zosu atbiedēšana ar limitētu putnu ieguvi noris gan saskaņā ar medības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, gan jāievēro īpaši nosacījumi, piemēram, pirms zosu letālās atbaidīšanas medniekiem jāreģistrējas, aizpildot īsu tiešsaistes anketu, savukārt pēc zoss nomedīšanas jānosūta īsziņa uz tālruni 27775667, kā arī jāsniedz tiešsaistes pārskats par darbības veikšanu.

Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode norāda, ka gan Sugu un biotopu aizsardzības likums, gan Medību likums, ar kuriem tiek ieviesta Eiropas Padomes direktīva par savvaļas putnu aizsardzību, aizliedz migrējošo putnu medības pavasarī medību tradicionālā izpratnē. Tomēr ir paredzēti izņēmumi attiecībā uz putnu skaita letālu kontroli noteiktos gadījumos – piemēram, putnu sugu indivīdus atļauts iegūt vai traucēt izņēmuma gadījumā, ja nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē attiecīgo populāciju labvēlīgai aizsardzībai, lai nepieļautu nopietnu kaitējumu kultūraugiem. 

Pagājušajā gadā šis jautājums kļuva īpaši aktuāls saistībā ar to, ka migrējošās zosis radīja būtiskus zaudējumus lauksaimniekiem, turklāt aprēķināto kompensāciju apmērs pārsniedza valsts budžetā kompensācijām paredzēto finansiālo apjomu. Aprēķinātie zaudējumi augkopībā ir pieauguši, piemēram, Pārvaldē pieteiktie un aprēķinātie migrējošo putnu radītie zaudējumi augkopībai 2016. gadā aprēķināti 187180,05 eiro apmērā, 2017. gadā attiecīgi – 157593,44 eiro, 2018. gadā – 50722,37 eiro, bet 2019. gadā jau 1290895,59 eiro. Vienlaikus jāņem vērā, ka ne visi zemnieki zaudējumus piesaka kompensācijām, kā arī migrējošo putnu radītie zaudējumi bieži vien ir saistīti ar laika apstākļiem pavasarī. Jau pērn Dabas aizsardzības pārvalde norādīja, ka izņēmuma kārtā var izsniegt atļaujas zosu letālai atbaidīšanai pavasarī, lai novērstu kaitējumu sējumu laukiem, taču tādā gadījumā būtu jāievēro vairāki nosacījumi – jābūt skaidriem pierādījumiem, ka citas alternatīvas, kā novērst zaudējumus, izrādījušās neefektīvas, ir radīti būtiski zaudējumi un tiek veikts monitorings, lai sekotu medību slodzei.

Pēc speciālistu domām, migrējošo putnu barošanās sējumos manāmi pieaugusi gan tāpēc, ka pēdējos gados arvien vairāk paplašinās tauriņziežu sējumi, kas ir tīkama barība zos­veidīgajiem putniem, gan ir paplašinājušās vienlaidu lauku platības, taču arī vairāku zosu sugu populācijas ir palielinājušās.

Ņemot vērā pērnā gada postījumus, daudzas zemnieku saimniecības pieteikumus zosu letālai atbaidīšanai sāka pieprasīt jau šī gada janvāra beigās. Līdz 16. martam Pārvaldē saņemti vairāk nekā 300 saimniecību pieteikumi zosu atbiedēšanai no sējumiem, veicot zosu šaušanu. Tāpat kā Igaunijā, arī Latvijā, veicot zosu ieguvi, nebūs atļauts izmantot svinu saturošu munīciju. 

Tā kā šis ir pirmais gads, kad izņēmuma kārtā tiek pieļauta limitēta zosu ieguve pavasarī, Pārvalde aicina zemniekus un medniekus būt saprotošiem, ievērot atļauju nosacījumus un kontroles ietvaros sadarboties gan ar Pārvaldes, gan Valsts meža dienesta inspektoriem. 

«Zosu atbiedēšana ar putnu limitētu ieguvi tiek pieļauta, lai samazinātu zaudējumus sējumiem, tomēr tas nenozīmē, ka citi atbiedēšanas mehānismi nav izmantojami – mūsu ieskatā visefektīvāk ir kombinēt dažādas atbiedēšanas metodes, kā arī iespēju robežās pielāgojot lauksaimniecības praksi,» skaidro G. Strode. Daļai saimniecību atļaujas limitēti iegūt zosis tiek atteiktas. Piemēram, nav atļauta limitēta zosu ieguve īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kur to nepieļauj normatīvie akti vai aizsargājamā teritorija ir izveidota migrējošo putnu aizsardzībai. Lai nodrošinātu vienlīdzības principa ievērošanu un vienlaikus nepārkāptu noteikto zosu ieguves limitu, Pārvalde saņemtos iesniegumus par zosu indivīdu ieguvi ir vērtējusi to saņemšanas kārtībā. Līdz ar to pēc noteiktā zosu indivīdu ieguves limita sasniegšanas Pārvalde atļauju izsniegšanu ir atteikusi neatkarīgi no tā, vai atļaujas pieprasītāja apsaimniekotajās lauksaimniecības zemēs citu apstākļu dēļ zosu indivīdu ieguve izņēmuma kārtā būtu pieļaujama.  Vienlaikus atgādinām, ka nav nepieciešama speciāla atļauja, lai veiktu migrējošo putnu atbiedēšanu, izmantojot rīkus, kas rada medību ieroču lietošanai līdzīgu skaņu, ciktāl šādu rīku lietošana nav pretrunā ar citu normatīvo aktu prasībām. Tā kā visos reģionos ir saimniecības, kurās ir atļauta limitēta migrējošo zosu ieguve, un pieņemot, ka zosis ir putni, kas ātri «mācās», tad iespējams, ka šaušanas radītais troksnis pārējās saimniecībās arī palīdzēs samazināt zaudējumus sējumiem.

Zosis un gulbji ir migrējošie putni, kas pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus. Migrēšana uz un no ziemošanas vietām putniem ir ļoti «dārgs» pasākums – tas prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu. Tāpēc šādas regulāras apstāšanās vietas ir ļoti nozīmīgas, lai putni spētu sasniegt ceļošanas galamērķi. Cilvēku izmainītā vidē – lauksaimniecības zemēs – migrējošie putni apmetas, jo tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, kā arī kultivētajās platībās putniem barība ir vieglāk pieejama.

Plašāks skaidrojums par kompensāciju piešķiršanas kārtību un aprēķiniem, kā arī iesnieguma forma lejupielādei pieejama Pārvaldes mājaslapā:   https://www.daba.gov.lv/public/lat/pakalpojumi/#kompensacijas/. Pieteikumu iespējams iesniegt, atsūtot to pa pastu, klātienē Pārvaldē, kā arī pa e-pastu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu. Papildu informācija pieejama Dabas aizsardzības pārvaldē, zvanot uz tālruni: 67509766 vai rakstot uz e-pastu: daba@daba.gov.lv.

ZOSIS JAU KLĀT! Ārijas Romanovskas foto