Par Burtnieku novada muižu, zemnieku dzimtu un draudzes vēstures stāstiem
18. aprīlī plkst. 16.00 Burtnieku bibliotēka aicina uz tikšanos ar marta nogalē izdotās H. Enzeliņa grāmatas «Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē» redaktoru, izdevniecības «Apvārsnis» vadītāju Valteru Grīviņu.
Tikšanās paredzēta sarunas-diskusijas formātā, kuras ietvaros V. Grīviņš pastāstīs gan par H. Enzeliņu kā vēstures pētnieku, gan par Burtnieku novada (iekļaujot arī Matīšu draudzi) muižu, zemnieku dzimtu, baznīcu vēsturi grāmatas izklāstā.
Ieskatam pāris fragmentu no grāmatas:
*** «Tā 1638. gadā Burtnieku pils novada tā sauktā Lakstenes vakā uz Bauņa māju zemes nodibina Bauņu muižu. Kad pēc 1680. gada Uksenšērnām viņu muižas atņem, tad vēl pēta Bauņu muižas izcelšanos. Kā attiecīgā dokumentā teikts, vairs nav noteikti zināms, uz kādu ciematu zemēm šī muiža savā laikā nodibināta. Bet pēc zemnieku izteikumiem, Bauņu muižu dibinot, iznīcinātas vai pārceltas uz citām vietām sekojošas mājas. No Lakstenes vakas: Baunis, Mugurs, Sincis, Šķēpasts, Piģis; no bijušās Liel-Šmeliņa muižas ciematiem: Kulāns, Jānēns, Jautiņš (Jautēns), Elpēns, Ārgalis, Auniņš, Pūliņš, Vilkasis, Vanadziņš. Vēlākos māju sarakstos gan arī šo ciematu vārdi vairs nav sastopami, izņemot Jautēna mājas, uz kuru zemes ap 1678. gadu ierīkota Matīšu mācītāja muiža. Kā Bauņu muižas pārvaldnieku (amtmani) 1678. gadā min Frīdrihu Holdi, bet gadu vēlāk viņš minēts jau kā šīs muižas arendātors.»
*** «Lielajā mērī, 1710.–1711. gadā, Ēķinu pagastā nomirst 78 cilvēki (Limbēs – 18, Ennītēs – 14, Stiekās – 14, Vilkos – 12, Grāmatnesī – 10). Dzīvs vēl 31 cilvēks, 11 zirgi, 10 govis un 5 jaunlopi. Muiža pieder Hansam Fosbekam, kas 1711. gadā raksta: «Šīs muižas īpašnieks es biju un esmu vēl tagad no lielā cara žēlastības. Ko pļaut man nav it nekā, un nav arī strādnieku, kas varētu pļaut.» Ošs un Grāmatnesis izmiruši. No pārējo māju saimniekiem minēti: Ennītes Pāvils, Limba Ansis, Vilka Jēkabs, Stiekas Jēkabs un Volterjēģera Dīriķis. 1759. gadā muiža pieder leitnantam I. G. Bliheram, kas to iznomājis G. R. Hesenam.
Muižas ēkas vecas un pussagruvušas. Ir mazas dzirnavas un krogs pie lielā ceļa. Kā zemnieki minēti: Ruka Jānis, Melnača Pēteris, Maura Bērtulis uz Maura muižas zemes, Tempes Kārlis, Kājiņa Jēcis, Spriča Jānis, Purmala Anča zeme piedalīta muižas laukiem. Uz Speķa Ērmaņa zemes tagad Speķa Jēcis, uz Mandega Everta zemes muiža liks jaunu saimnieku, tāpat uz Pīpa salas un Kumpa zemes. Mežavektera Liberts esot mežsargs un viņa zeme zviedru laikā bijusi atmatā.
Stāsta, ka Ēķina muižā kādreiz viesojusies ķeizariene Katrīna II, kas būs bijis tad, kad tur piemājoja ģenerālfeldmaršals grāfs Rumjancovs-Zadunaiskis, kas, savas Burtnieku muižas pārraugot, iesākumā mēdzis apmesties Ēķina muižā. Ķeizarienei par godu muižā izrakts dīķis. Pašrocīgi augstā viešņa muižā dēstījusi bērzu, kas vēl tagad tur zaļo.»
Grāmatas apjoms 809. lpp. Ap 700 ilustrāciju. Pilnkrāsu druka, cietie vāki. Tikšanās laikā grāmatu varēs iegādāties par izdevniecības cenu.
Plašāka informācija: apvarsnis.com
SENĀ KARTE. Burtnieku ezers ar apkārtējām muižām Burtnieku novada 1683. g. kartē.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv