Ozolu cildināšana vai piesmiešana
Aizvadīti Latvijas simtgades svinēšanas pasākumi. Tos sagaidot, daudzviet bija pieteikta simt labu darbu izdarīšana, no kuriem vairums arī izdarījās. Var pat nojaust, ka daudziem simtgades slavinātājiem nu ir spēku krāšanas un atpūšanās laiks, lai viņu pēcteči sevi vēl izteiksmīgāk pieteiktu pēc nākamajiem simt gadiem. Iespējams, ka arī tikai tad būs visdziļākā vērtēšana, kas no pērn simtgadei veltītajiem darbiem ir labi un gudri darīti un kas ne gluži.
Ceru, ka pēc simt gadiem krietni spēkā būs ņēmušies un pret Valmieras debesīm augšup slējušies arī pērn iepretī Jāņa Daliņa stadionam iestādītie ozoli. Tika vēstīts, ka tie būs Laimes koki mīlestības apliecināšanai Latvijai, nākamajām paaudzēm un ilgtspējībai. Tad nu visādi citādi labajai iecerei un darbam tieši ilgtspējas sakarā man tomēr ir paliela iebilšana. Stādījumiem tuvējā Dīvaliņa ielas malā dižie ozoli uzskatāmi pierāda, cik grūti, citam pie cita tuvu piestādītiem, ozoliem ir izplest zarus ozolcienīgā plašumā.
DRAUGI VAI KONKURENTI? Jautājums – vai tik tuvu stādītajiem ozoliņiem vietas, kur plaši plest zarus, pietiks arī pēc 100 gadiem? Ramonas Apses foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv