Nozagtie svētki

Es necirtīšu mežā skaistāko eglīti. Es to nedarīšu pat tad, ja to var darīt bez maksas. Mana egle paliks mežā. Skaista, slaida un kupla. Es nemeklēšu bēniņos egles kāju, kasti ar eglīšu mantiņām un svečturus. Es nedegšu brīnumsvecītes, nelikšu zvaigzni egles galotnē un neelpošu skuju smaržu. Mana egle izdzīvos svētkiem par spīti. Man nebūs nokaltušais skelets jāizmet mēslainē, nebūs jāslauka sabirušās skujas un jācīnās ar parafīna traipiem uz grīdas. Es rīkojos pareizi.Es netaisīšu adventes vainagu, nepirkšu vainaga pamatni un četras sveces rotājumam. Man uz galda nebūs salvetes ar Ziemassvētku motīviem. Mans aizmirstais adventes vainags nekad nebūs ugunsgrēka cēlonis. Es esmu uzmanīgs.Es nevārīšu kartupeļus un netaisīšu rasolu. Manā veļas bļodā mirks netīrās drēbes, ne majonēzē slīkstoši zaļie zirnīši ar vārīto desu. Es neštovēšu kāpostus ar skrandzīšiem, netaisīšu lašmaizītes un nemeistarošu kažoku savai siļķei. Manā mājā nesmaržos pēc piparkūkām, karstvīna un piedegušiem pīrāgiem. Mana labākā servīze paliks skapja plauktos, šampanieša glāzes neviens nedauzīs un sudraba karotes nenolaizīs. Es esmu praktisks.Es nepirkšu dāvanas. Es neskraidīšu pa veikalu gaiteņiem nosvīdušu pieri. Es nepirkšu ne ziedus, ne smaržas, ne tējas aukstajiem ziemas vakariem. Es nepirkšu mandarīnus, granātābolus un «Laimas» konfektes. Es nepirkšu neko un nevienam. Es esmu taupīgs.