Nopūdelētas iespējas un zaudējums Liepājai

Kā jau bija gaidāms, tribīnēs atrodoties arī Mārim Verpakovskim, līdz ar pirmajām spēles minūtēm uzbrukumā metās liepājnieki — vairākkārt bīstami valmieriešu vārtus apdraudēja abu komandu pirmās spēles varonis Artūrs Karašausks — vienu no viņa sitieniem vārtu devītniekā efektīvā lēcienā izvilka Elvis Arnavs. Ar pretuzbrukumiem atbildēja arī laukuma saimnieki — spēles 23. minūtē lielisku piespēli uz soda laukuma robežu Ulvim Bērziņam izpildīja Niks Savaļnieks, Ulvis, ar vienu pieskārienu apspēlējot aizsargu Igoru Kozlovu, nonāca viens pret vienu ar Liepājas vārtsargu Krišjāni Zviedri, diemžēl kļūdījās ar sitienu — Zviedris šķietami viegli ar kāju bumbu atsita. Pēc brīža, apspēlējot trīs liepājniekus, soda laukumā ielauzās Alvis Jaunzems, kur viņu vairāk nekā atklāti kavēja (bloķēja, sauciet to, kā gribat, — TV atkārtojumā pārkāpums kā uz delnas) argentīniešu aizsargs Gonzalo Negro — galvenā tiesneša Vasjukova svilpe klusēja. Viņa svilpe klusēja un roka nesniedzās līdz kartītēm arī vēl vairākās epizodēs spēles turpinājumā, kur sodīt vajadzēja tieši liepājniekus. Šādā gaisotnē pirmā puslaika izskaņā tika atklāts arī spēles rezultāts — pēc Karašauska izpildītā stūra sitiena viegli otrajā stāvā Belevči pārlēca divas galvas tiesas garākais Ģirts Karlsons (kāpēc nesedza kāds garāks vīrs???), atmetot bumbu senegālietim Keita, kurš to trieca vārtos, — bumbu atsita Arnavs, tā, trāpot vēl pa pārliktni, atlēca tieši uz kājas Verneram Apiņam, kurš to acumirklī raidīja vārtos, — 0:1.

Bijušais Valmieras komandas spēlētājs Apiņš piedalījās arī otro vārtu guvumā 57. minūtē — Karašauska centrējumu soda laukumā neveiksmīgi apstrādāja Mukuta, nometot bumbu uz kājas Apiņam, kura neizdevies sitiens pārvērtās rezultatīvā piespēlē Karslonam, — 0:2. Kā tas jau bijis novērojams iepriekšējās spēlēs, valmierieši pēc nonākšanas zaudētājos vismaz ar diviem vārtiem savā laukuma pusē neierokas, tieši otrādi — pārkārtojas uz vēl uzbrūkošāku taktiku: būs — būs, nebūs — nebūs. Šoreiz šis atklātais futbols Gata Ērgļa padotajiem gandrīz atnesa veiksmi — Bērziņš epizodi, kurā neveikli jau pirms tukšajiem vārtiem paklupa, nespēdams trāpīt lāgā pa bumbu, atcerēsies kā savu ļaunāko murgu. Kopumā jāuzteic Ulvja cīņasspars šajā spēlē, ne velti viņam radās šīs divas iespējas. Atzīstami vārtos darbojās Arnavs, savu pēdējo varoņdarbu šajā spēlē veicot 82. minūtē, atvairot Keita sitienu no tuvas distances. Nemanāmi, bet pārliecinoši ar saviem pienākumiem sev dotajās iespējās galā tika arī labās malas aizsargs moldāvs Belevči, ko gan nevarētu teikt par Mukutu. Un pareizi aiz laukuma robežām viens no Valmieras futbola kādreizējiem balstiem Rolands Kragliks teica: «Kam mums šādi leģionāri, kas pastāvīgi kļūdās, tad jau labāk lai mūsu jaunie tiek spēlēt un pieļauj tās pašas kļūdas.» Rolandam un daudziem citiem komandas līdzjutējiem gan nāksies samierināties ar vēl vienu viesspēlētāju — beidzot komandai pievienojies Monaco princis (trenera Ērgļa apzīmējums, balstīts uz spēlētāja kādreizējo pierakstu slavenajā AS Monaco klubā) — Senegālas izlasē 11 spēles aizvadījušais 188 cm garais centra aizsargs Masamba Lo Sambo. Karjeras laikā spēlējis ne tikai Francijā, bet arī Grieķijā, Kiprā un pat Indijā, bet pēdējais viņa pieraksts meklējams Andoras klubā FC Lusitanos. Iespējams, šo futbolistu darbībā varēsim vērot jau nākamajā spēlē — šosestdien izbraukumā pret Spartaks Jūrmala.

Liepājas komandas galvenais treneris Tamazs Pertija pēc spēles: «Bija interesanta spēle, domāju, arī līdzjutēji guva futbola baudu. Šādā laukumā abu komandu spēlētājiem klājās grūti, ļoti baidījāmies no iespējamajām traumām. Spēlē bijām pārāki, veidojām daudz momentu, bet arī pretiniekiem pie rezultāta 0:0 bija simtprocentīgs moments, un kas zina, ja viņi būtu iesituši, kā tālāk viss attīstītos. Paldies maniem puišiem, kuri savācās un, neskatoties uz vietu kārtību turnīra tabulā, respektēja valmieriešus. Jau pirmajā aplī teicu, ka man patīk Valmieras futbolistu kaujinieciskais noskaņojums, ka komanda ir nokomplektēta no vietējiem spēlētājiem. Spēlēs, kurās viņi zaudē ar lieliem rezultātiem, problēma slēpjas vienīgi viņu meistarībā. Viss pārējais viņiem ir. Pretiniekiem vēlu izdošanos un lai pēc iespējas ātrāk izdotos nomainīt šo laukumu. Valmiera vienmēr ir bijusi futbola pilsēta, bet, nu, uz tāda laukuma augstākajā līgā komandai būs ļoti grūti ko parādīt.»

Gatis Ērglis: «Neizdevās nospēlēt uz nulli, bet izdevās izpildīt spēles disciplīnu — devām maz reālu vārtu gūšanas iespēju pretiniekiem. Viņi izmantoja savus momentus, mēs diemžēl ne. Mums tādu epizožu, kad divreiz 1:1 iziet un neiesit, nav bijis... un vēl paslīdēt pēdējā brīdī, pat nezinu, kas vainīgs — laukums, buči — ne pirmo reizi viņš (Ulvis Bērziņš — aut.) tā paslīd. Zinājām, ka pretinieki vairāk domās par uzbrukumu. Personīgi man šī komanda no visām patīk visvairāk. Jā, piekrītu, ka Elvis šodien nospēlēja savu līdz šim labāko spēli, ceru, ka turpinājumā būs vēl labāka. Par Monaco princi — jā, viņš tikai piektdien ieradās. Pēc faktūras izskatās jau labi, vienīgais, cik es no viņa paša sapratu, ka pēdējo reizi viņš spēlējis pirms diviem mēnešiem. Negribējās uzreiz riskēt, liekot viņu pret Liepāju.»

Verners Apiņš (staicelietis, 2011., 2012. un 2013. gada sezonās spēlēja Valmierā): «Man Liepājas komandā šobrīd vispār ir tāda šakāļa loma — visu laiku gaidīt kādas atlēkušās bumbas pie pretinieku vārtiem, vaktēt vārtsarga nesavāktās — principā tieši šādi bija mani šīs dienas vārti. Cenšos nepievilt trenera uzticību. Komandā esmu patiesi iejuties, visi mani labi uzņēma — perfekti apstākļi futbola spēlēšanai. Daudziem esmu jau teicis, ka šī ir tā vieta, kuru ilgi biju meklējis. Par saviem bijušajiem komandas biedriem Valmierā varu teikt, ka nu jau viņi ir apraduši ar virslīgas ritmu un līmeni un vairs nav tik traki, kā bija pirmajās spēlēs. Nav nemaz tik viegli viņus uzlauzt. Es ceru, ka ar katru nākamo spēli viņiem ies arvien labāk un ka viņi vēl parādīs savu raksturu.»

Pēc 90 spēles minūtēm laukumu pēdējais pameta pērnās sezonas valmieriešu viens no vilcējspēkiem, talantīgais Alvis Jaunzems: «Fiziski jūtos labi. Ir jāpierod pie augstāka līmeņa, jākļūst meistarīgākam, gudrākam. Tā nav vairs pirmā līga — aizsargus ir grūtāk apspēlēt, tāpēc pagaidām man arī nav nevienu gūto vārtu. Skatos arī citas virslīgas spēles, analizēju spēlētājus, viņu vājās puses. Ir grūti, bet cīnāmies — uz katru spēli ejam kā uz jaunu. Apstāties mums nav padomā.»

VALMIERA GLASS VIA — FK Liepāja/Mogo 0:2 (0:1)

Vārti: Apiņš 41’, Karlsons 57’

Brīdinājumi: Savaļnieks 29’, Belevči 36’, Pallo 42’ — Apiņš 72’

Sastāvi: Arnavs (v), Mukuta, Belevči (64’ Lūsiņš), Bankavs, Cipe, Miķelsons, Pallo (74’ V. Jaunzems), Ērglis (k), A. Jaunzems, Bērziņš (68’ Fjodorovs), Savaļnieks — Zviedris (k), Strumia (83’ Ķigurs), Karašauks (k), Kozlovs, Apiņš (77’ Tobers), Keita, Jurkovskis, Karlsons, J. Ikaunieks, Hmizs, Negro (45’ Ivanovs).

Spēles tiesnesis: Jevgēnijs Vasjukovs

SPĒLES VAROŅI — Staiceles puikas — Liepājas rezultatīvais uzbrucējs Verners Apiņš un Valmieras vārtsargs Elvis Arnavs.