Nolauzt vieglāk nekā iestādīt
Aizvakar gadījās pabūt uz Valmieras robežas netālu no leģendārā Jāņa Daliņa mājām. Pirms nepilna gada – 3. maija Liesmā rakstīju par man pašam ļoti emocionālu brīdi, kad kopā ar izcilā sportista mazdēlu Andreju Jāni no Melburnas, Burtnieku novada domnieku Jāni Leiti un pulciņu čaklu apkārtējo māju iedzīvotāju stādījām no jauna bērzu aleju uz Daliņu mājām. Blakus savu laiku nodzīvojušo bērzu celmiem rūpīgi raktās bedrītēs un samērītos attālumos viens no otra stāds pēc stāda tika sagatavoti jaunai, ilgai koka dzīvei, katru jauno bērziņu iesienot starp diviem mietiņiem, lai pasargātu no dažādām nejaušām ķibelēm. Jā, esmu tiešām lepns, ka arī man tagad šajā alejā ir paša stādīts bērzs, savā ziņā manis, Cēsu puikas, turpinājums tagad ir šeit, Valmierā, netālu no Gaujas, kas piederīga abām šīm manā dzīvē būtiskajām un skaistajām Vidzemes pilsētām.
Viens no jaunajiem bērziņiem ilgu mūžu nenodzīvoja. Garām braucot, ieraudzīju trauslo kociņu nolauztu kādu sprīdi zem atsaites. Kad piestāju un sīkāk visu izpētīju, izskatījās, ka lūzums vairs nav svaigs, taču šķita, ka tas izdarīts ar vienu, asu kustību... Kāpēc gan? Kuram traucēja šis ceļmalas jaunais kociņš, kura nu jau nokalst atstātajā galotnītē vēl mazie zariņi bija dzīvības pilni, gatavi savas pirmās iestādītā koka dzimšanas dienas pavasarim? Šajā vietā tādu postījumu nevar nodarīt, vienkārši braucot vai ejot garām, te kāds speciāli pienāca un nolauza!
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv