Mūsu vēsture nav beigusies
Kad pierakstīju manas vecmāmiņas Olgas Laicenas Atmiņu mezglus par Pāvilu Rozīti [pirmā publikācija laikrakstā «Literatūra un Māksla», «Liesmas» pielikumā «Valmierietis» — 2024. gada jūlija, augusta, septembra un oktobra numuros], mēs abas jau krietnu laiku bijām palikušas divas vien viņas dzīvoklī Jankas Kupalas (tagad atkal Vīlandes) ielas sētas namā.
Kā mēs to darījām, kad viņa pati redzes problēmu dēļ vairs nevarēja rakstīt? Klausījos viņas stāstījumā, jautāju, pierakstīju. Mani ļoti interesēja tās personas, par kurām rakstījām. Kad tapa raksts par Kārli Kārkliņu, izprasīju, kā viņš izskatījās, kā runāja, kā staigāja. Līdzīgi bija arī ar atmiņām par Pāvilu Rozīti. Kad reiz es laikam par daudz sīkumaini iztaujāju, vecmāmiņa ieteicās:
«Vai tad to arī vajag?»
«Omiņ, es sacīju,» kādreiz uzņems filmas, taisīs teātra izrādes par Pāvilu Rozīti, un tad katrs sīkums būs noderīgs!»
OLGA LAICENA. Iespējams, sievu fotografējis Linards Laicens. «Vecmāmiņas foto no tiem laikiem. Droši vien vectēvs fotografējis,» raksta Anna Laicena.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv