Pieviļ pat garantijas laikā

24.Novembris, 2023
PROJEKTS
Laikrakstā

Saskaņā ar eirobarometra aptaujas datiem 77% patērētāju Eiropas Savienības valstīs labprātāk labotu nopirktās preces, nevis pirktu jaunas. Tomēr tās visbiežāk jānomaina vai jāizmet remonta izmaksu un servisa trūkuma dēļ. "Salabot var gandrīz visu, bet dažkārt tas gluži vienkārši nav rentabli," saka SIA "Akmela" meistars Nikolajs Ismailovs.

Teju ikviens saskāries ar ķibeli, kad mājoklī pēkšņi saplīsusi veļasmašīna, televizors vai ledusskapis. Latvijā vairums cilvēku nav tik turīgi, lai uzreiz spētu iegādāties jaunu tehniku, to atdzīvināt mēģina pašu spēkiem vai aicina palīgā meistaru.

"Meistara darbs sākas ar saplīsušās tehnikas izpēti, novērtējot, cik izdevīgi būs to labot, tad kopīgi ar īpašnieku tiek pieņemts lēmums – remontēt vai ne. Reizēm labot tiešām nav izdevīgi, jo detaļas un meistara darbs izmaksās teju pusi no konkrētās tehnikas vērtības, vai arī, piemēram, veļas mašīna ir tik ļoti izrūsējusi, ka arī pēc remonta tās mūžs vairs nebūs ilgs. Jāņem vērā, ka vairumā gadījumu saplīsusī detaļa būs jāpasūta un tās saņemšana var prasīt vienu divas nedēļas," stāsta N. Ismailovs.

Tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, līdz ar to arī meistari spiesti nemitīgi mācīties, lai spētu ierīces salabot. Uzņēmuma "Akmela" meistars no savas pieredzes zina teikt, ka mūsdienu tehnika plīstot bieži, tā var pievilt pat garantijas laikā. "Produkti ražoti tā, lai pēc noteikta laika vai lietošanas tie vairs nedarbotos. Piemēram, gandrīz nevienai veļasmašīnai vairs nav iespējams samainīt gultņus – tur plastmasas daļas nostiprinātas tā, ka pie tām gandrīz nevar tikt klāt. Arī vairums putekļsūcēju, blenderu un citas sadzīves tehnikas ražots tā, lai to nevarētu izārdīt. Daļas savienotas ar plastmasas klipšiem, kuri plīst, kad tos mēģina attaisīt."

Runājot par kvalitāti, meistars atzīmē: ir būtiska atšķirība, vai tehnika tapusi pašā ražotnē vai komplektēta rūpnīcas filiālē. Latvijas tirgū lielākoties nonākot mazāk kvalitatīva tehnika no Polijas, kur darbojoties daudzas pazīstamu zīmolu sadzīves tehniku ražotāju filiāles.

UZZIŅAI

• Visstraujāk augošā atkritumu plūsma Eiropas Savienībā ir e-atkritumi, no kuriem mazāk nekā 40% tiek pārstrādāti.

• Lielās mājsaimniecības ierīces, piemēram, veļas mazgājamās mašīnas un elektriskās cepeškrāsnis, tiek savāktas visbiežāk un veido vairāk nekā pusi no visiem savāktajiem e-atkritumiem.

Tam seko IT un telekomunikāciju iekārtas (klēpjdatori, printeri), patērētāju iekārtas un fotoelementu paneļi (videokameras, luminiscences lampas) un maza izmēra mājsaimniecības ierīces (putekļsūcēji, tosteri).

• Visas pārējās kategorijas, piemēram, elektriskie instrumenti un medicīniskās ierīces, kopā veido tikai 7,2% no savāktajiem e-atkritumiem.

• Elektronisko ierīču remonts labvēlīgi ietekmēs vidi, jo samazināsies resursu izmantošana, siltumnīcefekta gāzu emisijas un enerģijas patēriņš.

Avots: www.europarl.europa.eu

 

ĪSUMĀ

Cepameļļa pārtop degvielā

Katru gadu ātrās ēdināšanas restorānu ķēde "Hesburger" nodod pārstrādei 420 tonnas izlietotas cepamās eļļas, kas kopā ar citiem atjaunīgajiem izejmateriāliem vēlāk tiek izmantota, lai ražotu atjaunīgo dīzeļdegvielu "Neste" rūpnīcās Somijā un Nīderlandē. "Neste" ir pasaulē lielākais atjaunīgās dīzeļdegvielas ražotājs, kas jau vairākus gadus sadarbojas ar "Hesburger" aprites ekonomikas jomā. Jau šobrīd lielākā daļa "Hesburger" kravas automašīnu, kas ik gadu Baltijā mēro 500 000 kilometru garu maršrutu, izmanto degvielu, kas ražota no atjaunīgajām izejvielām. Jau pēc pāris gadiem šī dīzeļdegviela tikšot izmantota visā uzņēmuma loģistikā. "Strādājot kopā, mēs veidojam reālu aprites ekonomikas ekosistēmu," saka "Hesburger" starptautiskās attīstības un mārketinga direktore Ieva Salmela. Viņa ir gandarīta, ka, īstenojot sadarbības projektu, ik gadu samazinātais siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzums ir pielīdzināms 350 privāto automašīnu noņemšanai no mūsu ceļiem.

Platforma ilgākam lietu mūžam

Biedrība "Zero Waste Latvija" kopā ar partneriem atklājusi digitālo platformu aprites ekonomikas veicināšanai lietovelreiz.lv, kas kalpo par ikdienas palīgu. Tur kartē vienuviet var atrast dažādus remonta un nomas pakalpojumu punktus visā Latvijā, kā arī saņemt katalogā pieejamas preces bez maksas vai par simbolisku samaksu, tādējādi mazinot jaunu lietu iegādi un veicinot esošo lietu ilgāku mūžu.

Tāpat šoruden Rīgā tika atklāts arī būvgružu, būvniecības materiālu un remonta lietu apmaiņas punkts, kurā ikviens iedzīvotājs var nodot, paņemt vai apmainīt sev nepieciešamās lietas – krāsas, otas, tapetes, interjera priekšmetus, elektrotehniku, mazo santehniku, arī būvgružus, pretī paņemot šķembas vai grunti u.c. Tagad informāciju par apmaināmām lietām varēs atrast arī platformā lietovelreiz.lv, un biedrība cer, ka piedāvājums tajā kļūs aizvien plašāks un ļaudis vispirms skatīsies, vai nav iespējams ko dabūt tepat, nevis dosies pirkt ko jaunu.

Depozīta glāzes – festivālu suvenīrs

Aizvadītajā vasarā lielākajā mūzikas festivālā Baltijas valstīs "Summer Sound", kas notika Liepājas pludmalē, darbojās depozīta sistēma dzērienu glāzēm. Apmeklētājs jebkurā tirdzniecības vietā kopā ar pirmo dzērienu iegādājās arī depozīta glāzi, kuru pēc tam bez papildu maksas varēja turpināt lietot atkārtoti vai apmainīt pret jaunu. Dodoties prom no festivāla teritorijas, glāzi varēja vai nu paturēt kā suvenīru, vai apmainīt pret kādu no kuponiem un saņemt atlaidi biļetēm uz nākamo festivālu vai iepirkties ar tiem "Narvesen" kioskos, tāpat bija iespēja arī šo summu ziedot Ukrainas pasākumu asociācijas projektam "Music Saves UA".

Festivāla organizators Uldis Pabērzis stāsta, ka pirms "Summer Sound 2023" tika saražotas ap 60 tūkstošiem depozīta glāžu, no tām vairākus desmitus tūkstošu apmeklētāji paņēma līdzi kā suvenīrus, bet pārējās tika iemainītas pret kuponiem. "Piedzīvojām līdz šim tīrāko festivāla norises vietu," viņš pastāsta par efektu. Arī nākamajā festivāla norises gadā tiks lietotas šīs glāzes, kā arī tās būs pieejamas ar jaunu dizainu, lai uzticamākie festivāla apmeklētāji var veidot kolekciju.

 

Materiāli tapuši ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru