Bērnam iedomu draugi – kā sadzīvot ar jauno rotaļu biedru?
Parasti ar interesi sekojam mazā cilvēka monodialogiem, izspēlējot sadzīviskas situācijas ar draugiem – lellēm, zaķiem, kaķiem un citām rotaļlietām, kam piešķirta dzīvas būtnes loma. Taču pavisam citāda var būt reakcija, kad pamanām, ka bērns sācis sarunāties ar viņam vien redzamu draugu. Kā rīkoties šādās situācijās un kā «sadzīvot» ar iedomāto rotaļu biedru, stāsta Rimi Bērniem labsajūtas eksperte, ārste psihoterapeite Laura Valaine.
Laura Valaine mierina – lielākajai daļai bērnu bijuši iedomu draugi. «Tie mēdz būt pilnībā neredzami vai arī ir «iemiesojušies» kādā rotaļlietā vai objektā, piemēram, mīkstajā mantiņā, koka dēlī vai jebkurā citā lietā, kas bērnam šķiet interesanta,» stāsta speciāliste.
Tie var būt cilvēki, dzīvnieki vai kāda cita būtne, ar kuru mazais cilvēks risina dažādas sarunas vai izspēlē kādas dzīves situācijas. Visbiežāk tādas, kuras pats piedzīvojis vai redzējis, piemēram, bērnudārzā.
Vai tikai maziem bērniem?
Laura Valaine norāda, ka iedomu draugi ir lielai daļai (aptuveni divām trešdaļām) bērnu: «Mazie saprot, ka šie draugi nav īsti, tomēr tie tāpat ir. Ar tiem var spēlēties, runāties, pavadīt laiku. Bērns nejūtas viens.»
Iedomu draugi parasti uzrodas tad, kad mazajam cilvēkam attīstās iztēle un kļūst aktuālas lomu spēles, kā arī spēlēšanās ar citiem bērniem – apmēram divu līdz trīs gadu vecumā. Taču ir maldīgi uzskatīt, ka iedomu draugi eksistē tikai pirmsskolas vecuma bērnu dzīvē. Rimi Bērniem labsajūtas eksperte uzsver, ka tādi var būt klātesoši līdz pat pusaudžu vecumam.
Foto ilustratīva nozīme
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv