Par pieminekļiem un ne tikai
Pagājušajā piektdienā ar interesi noskatījos tautas gājienu Atbrīvošanās no padomju mantojuma. Ļoti cerēju, ka ieraudzīšu gājiena priekšgalā Nacionālās apvienības 13. Saeimas frakcijas vadītāju Raivi Dzintaru.
Ja ne gluži tik pliku kā pirms dažiem gadiem februārī pie Saeimas ēkas, tad vismaz kā tautas aizstāvi šoreiz. Lai gan faktiski viņa rīcība pēc 10. maija ir vienkārši šantāža un nodevība pret latviešu tautu, atbalsts Krievu savienībai Latvijā. Jo nekā citādi kā šantāžas gājienu nevar vērtēt Raivja Dzintara vadītās Nacionālās apvienības draudu iziet ārā no valdības. Un tas notiek četrus mēnešus pirms 14. Saeimas vēlēšanām! Šādi rīkoties Nacionālajai apvienībai nebija absolūti nekāda attaisnojuma, man pat ir aizdomas, ka tā ir slēpta Krievijas atbalstīšana. Ļoti ceru, ka Rīgas dome 28. maijā aizliegs Krievu savienībai doties gājienā, mans priekšlikums, lai viņiem to atļauj darīt 13. jūnijā – no staba Pārdaugavā līdz Okupācijas muzejam, kur Krievu savienības pārstāvji varētu nolikt ziedus savu upuru priekšā. Tiem, kurus izveda 1941. gadā, un visiem tiem, kurus likvidēja 55 padomju varas valdīšanas gados Latvijā. Tas būtu lielākais gandarījums mums, un šajā reizē mēs ar traktoriem tos ziedus nenovāktu. Lai tauta redz, ka viņi, šie okupanti, paši nāk nolikt ziedus savu upuru priekšā!
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv