Stingra un nepiekāpīga nostāja
Rīt Saeimā ir gaidāmas ikgadējās debates par ārpolitikas jautājumiem, kuru laikā paudīšu arī savu redzējumu par to, kādos virzienos šobrīd būtu jāiet mūsu valsts diplomātijai.
Nedomāju, ka pateikšu ko jaunu vai unikālu, sakot, ka mēs šobrīd dzīvojam globāla mēroga ģeopolitiskas nestabilitātes periodā. Šī konfrontācija, kur vienā pusē atrodas galvenokārt attīstītas demokrātiskās valstis, bet otrā – galvenokārt revizionistiski noskaņoti autoritāri režīmi, kas vēlas pārskatīt to pasaules kārtību, kāda izveidojusies pēc tā sauktā aukstā kara beigām, vistiešākajā veidā un bieži vien pat vairāk nekā daudzas citas demokrātiskās valstis ietekmē arī Latviju.
Mūsu valsts ir viena no tām postpadomju telpas un Austrumeiropas valstīm, kuras bijušās Padomju Savienības tiesību mantinieces Krievijas revizionistiskais un autoritārais režīms uzskata par savu ietekmes zonu, kā arī pat necenšas īpaši slēpt nedz vēlmi, nedz gatavību šo ietekmi atjaunot. Varu tikai atgādināt, ka 2008. gadā par Maskavas ambīciju upuri kļuva Gruzija, bet 2014. gadā – Ukraina.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv