Rast savu vietu
GUNDEGA SILIŅA ir cilvēks, kas jau vairāk nekā 10 gadus darbojas nevalstiskajā sektorā. Un gandrīz tikpat ilgi viņu var sastapt Valmieras novada fonda rīkotajos pasākumos – smaidīgu, runātīgu un atvērtu. Tāpēc aicināju viņu uz sarunu par ceļu līdz fondam un darbu tajā.
Izglītības sākums
Esmu dzimusi, augusi valmieriete – tagadējais veselības centrs «Bastions» ir vieta, kur esmu dzimusi. Mamma nāk no Valmieras puses, tētis – no Smiltenes. Mans bērnudārzs bija «Vālodzīte», kur vectēvs strādāja par galdnieku. Tam bija arī savas priekšrocības – kādreiz varēju gulēt īsākus pusdienlaikus un iet pie viņa darboties.
Skolas gaitas uzsāku Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā, kas šobrīd ieguvusi valsts ģimnāzijas statusu, un tur arī mācījos, līdz absolvēju 12. klasi. Izvēlējos mācīties ekonomikas novirzienu, tajā laikā tas skaitījās elitāri – un, kad tiku tajā klasē, bija tāda «Wow!» sajūta. Klase mums bija draudzīga, vēl aizvien uzturam kontaktus. Nesanāk jau tik bieži satikties, kā gribētos, bet kafijai ar putukrējuma jumtiņu reizi gadā laiku tomēr atrodam.
Neteiktu, ka skolas laikā būtu bijusi sabiedriski aktīva un ļoti pamanāma. Drīzāk tāda klusāka un kautrīgāka, tomēr, absolvējot gan 9., gan 12. klasi, par mani teica, ka «mazs cinītis gāž lielu vezumu». Protams, sanāca arī man kādus nedarbus sastrādāt, bet tajā laikā mans tētis strādāja par jūrnieku un bija prom, kuģoja. Viņam gāja secen mans jaunības trakums, un tas aiztaupīja viņam dažus sirmus matus. Mammai gan ar šo mazāk paveicās, tomēr viņa man uzticējās, ko ļoti novērtēju. Jo es biju pareizais bērns, un tad vienā brīdī pēkšņi viss sākās – vēlie vakari, jauni draugi, nesteidzīga atpūta.
GUNDEGA SILIŅA Senioru domradē Ipiķu pagasta bibliotēkā. Foto: Senica Raymundo
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv