Depresija – tas nav vienkārši dvēseles stāvoklis, tā ir organisma vispārēja saslimšana
Depresija ir nopietna un plaši izplatīta saslimšana, kas skar jūtas, domas, uzvedību un fiziskās funkcijas. Ikviens kādā dzīves posmā var justies nelaimīgs vai bēdīgs, tomēr ir svarīgi saprast atšķirību starp bēdāšanos un ciešanu no kāda depresijas veida.
Lai uzzinātu vairāk par depresiju, Liesma sazinājās ar Dr. IEVU EVERTI – ārsti-rezidenti psihiatrijā VSIA «Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā». Rīgas Stradiņa universitātes Rezidentūras studiju fakultāte, 4. studiju gads.
Kā atpazīt depresiju? Kā tā izpaužas? To bieži jauc ar sliktu garastāvokli... Bet kad ir brīdis, kad tā tomēr ir depresija?
Starp sliktu garastāvokli un depresiju nevaram likt vienādības zīmi. Slikts garastāvoklis var būt ikvienam no mums dažādās dzīves situācijās, un tas ir pilnībā normāli, ir cilvēcīgi izjust pilnu emociju gammu. Depresija nav arī slinkums, tā ir slimība. Par depresiju runājam, ja vismaz divas nedēļas pastāv depresiju raksturojošais simptomu kopums – pazemināts garastāvoklis lielāko dienas daļu bez noteikta iemesla, interešu un dzīvesprieka trūkums, enerģijas trūkums, var būt izteikta vainas izjūta, cilvēks var justies nevērtīgs, var būt grūtības koncentrēties darbam vai pieņemt lēmumus (cilvēks, kas veic intelektuālu darbu, vairs netiek galā ar it kā ikdienišķiem darbiem, tie prasa ilgāku laiku, tiek pieļautas kļūdas), cilvēks var kļūt kavēts, var pievienoties jebkādi miega traucējumi (gan bezmiegs, gan pārmērīga miegainība), var būt apetītes izmaiņas, var mazināties vēlme pēc intīmas tuvības, var pievienoties pašnāvības domas.
IEVA EVERTE. Foto no personīgā arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv